Planēta

Planēta (grieķu: πλάνητες ἀστέρες, planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.^[1][2]

Planētu salīdzinājums pēc mēroga. Attēlā lielās planētas ir Urāns un Neptūns, vidējās planētas ir Zeme (pa kreisi) un Venera ( pa labi) (centrā redzams baltais punduris Sīriuss Beta), bet mazās planētas skatīt nākamajā attēlā.

Attēlā lielie debess ķermeņi ir Marss un Merkurs, bet mazie no kreisās puses ir Zemes pavadonis Mēness un pundurplanētas Plutons un Haumeja.

Termins planēta jau izsenis ir bijis saistīts ar vēsturi, zinātni, mītiem un reliģiju. Sākotnēji planētas daudzās agrīnajās kultūras tika uzskatītas par dievībām vai vismaz par dievību iemiesojumiem. Pat mūsdienās daudzi cilvēki tic astroloģijai, kurā tiek stāstīts par planētu ietekmi uz cilvēku dzīvi, lai gan zinātnieku aprindās tiek noraidīta šāda saistība. Attīstoties zinātnei, cilvēku uztvere par planētām laika gaitā mainījās, ieskaitot vairākas būtiski atšķirīgas lietas. Pat vēl mūsdienās bieži vien tiek diskutēts, kāda tad īsti ir planētas definīcija. 2006. gadā IAU oficiāli pieņēma rezolūciju, kura noteica planētas definīciju Saules sistēmā. Šī definīcija ir gan slavēta, gan kritizēta, un joprojām daļa zinātnieku diskutē par to.

Saules sistēmā ir astoņas planētas: Merkurs, Venera, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns un Neptūns. Saules sistēmas planētas pēc fizikālajām īpašībām iedala Zemes grupas planētās un milzu planētās.

Kopš 1992. gada ir atklātas arī vairākas citplanētas. Līdz 2010. gada augustam "Citplanētu enciklopēdijā" (Extrasolar Planets Encyclopaedia) bija uzskaitītas 473 citplanētas.^[3]