Lēca

Sfēriskās lēcas pēc to ģeometriskās formas iedala izliektās un ieliektās. Izliektās lēcas darbojas kā savācējlēcas, bet ieliektās lēcas — kā izkliedētājlēcas.

Plānai sfēriskai lēcai fokusa attālumu ${\displaystyle F\!}$ , priekšmeta attālumu līdz lēcai ${\displaystyle d\!}$  un attēla attālumu ${\displaystyle f\!}$  līdz lēcai saista lēcas formula

${\displaystyle D={\frac {1}{F}}={\frac {1}{d}}+{\frac {1}{f}}}$ 

Lēcas staru lauztspēju raksturo optiskais stiprums. Lēcai, kuras fokusa attālums ir ${\displaystyle F\!}$ , optisko stiprumu nosaka pēc formulas

${\displaystyle D={\frac {1}{F}}}$ 

Reālām lēcām piemīt attēla kropļojumi — aberācijas. Gaismas dispersija rada hromatisko aberāciju. Ja lēcas malās stari lūst stiprāk kā malās, tad novēro sfērisko aberāciju. Sfēriskā aberācija ir atkarīga no dažādiem faktoriem, galvenie starp tiem ir lēcas forma un tās materiāla refrakcijas (laušanas) indekss. Samazinoties refrakcijas indeksam samazinās arī sfēriskās aberācijas. Vismazākās sfēriskās aberācijas ir novērojamas plakani-izliektām lēcām stāvoklī ar izliekto pusi pret gaismas avotu.

Visizplatītākie acs optiskie defekti ir tuvredzība un tālredzība, ko novērš, acs priekšā novietojot lēcu.

Lai palielinātu redzes leņķi, izmanto optiskos instrumentus — lupu, mikroskopu vai tālskati. Debess objektus novēro ar teleskopiem.^[2]

• Kontaktlēca
• Mikroskops
• Optiskais stiprums
• Spogulis
• Stikls