Krimas karš
Krimas karš (1853—1856) risinājās starp Krievijas Impēriju un sabiedrotajiem: Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju un Osmaņu impēriju. Galvenā karadarbība notika Krimas pussalā un Melnajā jūrā, bet atsevišķas operācijas tika īstenotas arī Baltijas jūras piekrastē, Anatolijā, Kaukāzā, Baltajā jūrā un Klusajā okeānā.
| Krimas karš | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Krievu—turku kari | |||||||
 Franca Roboda panorāmas gleznojuma „Sevastopoles aplenkums” (1904) fragments. | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
Sabiedrotie: Francijas Otrā impērija Osmaņu impērija Lielbritānijas impērija Sardīnijas Karaliste Ziemeļkaukāza Imamāts |
 Krievijas Impērija Grieķu brīvprātīgie | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
|
Abdulmedžids I Imams Šamils |
Nikolajs I Eduards Totlēbens | ||||||
| Spēks | |||||||
|
Francija 309 268 Osmaņu impērija 165 000 Lielbritānija 107 864 Sardīnija 21 000 |
Krievijas Impērija 324 478 (888 000 mobilizēti) Grieķija 1000 | ||||||
| Zaudējumi | |||||||
|
Francija 135 485 Osmaņu impērija 45 400 Lielbritānija 40 462 Sardīnija 2166 nogalināti, ievainoti un miruši slimību dēļ |
210 000 nogalināti, ievainoti un miruši slimību dēļ | ||||||
Norise
labot šo sadaļu1853. gadā Krievijas Impērijas kara flote sagrāva Osmaņu impērijas floti Sinopas piekrastē. 1854. gadā Krimas karā iesaitījās arī Francija un Lielbritānija, vairāk nekā gadu ilga Sevastopoles aplenkums. Pēc Sevastopoles cietokšņa krišanas sākās miera sarunas, kas beidzās ar Parīze līguma noslēgšanu 1856. gada martā.
Saskaņā ar miera līgumu Krievijas Impērija nedrīkstēja izveidot kara floti Melnajā jūrā, bet Moldāvijas un Valahijas provinces ieguva lielu autonomiju. Krievijā uzsāka vērienīgas reformas un notika demilitarizācija.
Kara raksturojums
labot šo sadaļuKrimas karu uzskata par pirmo „moderno” militāro konfliktu, kurā izmantoja tādas tehnoloģijas un metodes, kas pagrieza militārās nozares attīstību jaunā virzienā.[1] Krimas karā pirmo reizi taktiski tika pielietots dzelzceļš un telegrāfs, kā arī Minjē lode, kas vairāk bija atbildīga par postošajiem ievainojumiem kaujas laukā. Tāpat Krimas karš bija viens no pirmajiem militārajiem konfliktiem, kura gaita plaši tika atspoguļota rakstiskās liecībās un fotogrāfijās. Kara korespondentu sniegtās ziņas sasniedza visas karā iesaistītās puses, attiecīgi lielāku nozīmi nekā agrāk konflikta norisē spēlēja sabiedrības viedoklis.
Sekas
labot šo sadaļu- Krimas karš noveda pie Krievijas Impērijas finanšu sistēmas sabrukuma, Krievijas rubļa vērtība samazinājās vairāk nekā divas reizes. Krīze ieilga, 1867. gadā Krievijas Impērija bija spiesta pārdot Aļasku ASV par 7,2 miljoniem ASV dolāru.
- Krievijas Impērijā sākās ekonomiskās reformas un 1861. gadā notika dzimtbūšanas atcelšana.
- Krimas kara sakāves noveda pie militārajām reformām Krievijā, atcēla 25 gadu militāro dienestu.
- 1857. gada 26. janvārī izdeva dekrētu par pirmā impērijas dzelzceļa tīkla izveidi.
Karavadoņi
labot šo sadaļu-
-
Omers Paša (Mihajlo Latass)
-
Iskenders Paša (Antonijs Aleksandrs Iļiņskis)
-
Ismails Paša (Ģerģs Kmeti)
-
Аrmāns Žaks Leruā de Senarno
-
-
-
-
-
Kara lielāko kauju hronoloģija
labot šo sadaļu- Sinopas kauja, 1853. gada 30. novembris
- Silistras aplenkums, 1854. gada 5. aprīlis – 25. jūnijs
- Pirmā Bomarsundas kauja, 1854. gada 21. jūnijā
- Otrā Bomarsundas kauja, 1854. gada 15. augusts
- Petropavlovskas aplenkums, 1854. gada 30.–31. augusts, Klusā okeāna piekrastē
- Aļmas kauja, 1854. gada 20. septembris
- Sevastopoles aplenkums, 1854. gada 25. septembris līdz 1855. gada 8. septembris
- Balaklavas kauja, 1854. gada 25. oktobris (sk. arī Vieglās brigādes uzbrukums un Šaurā sārtā līnija)
- Inkermanas kauja, 1854. gada 5. novembris
- Eutorijas kauja, 1855. gada 17. februāris
- Černajas kauja (arī "Traktiera tilta kauja"), 1855. gada 16. augusts
- Kinburnas kauja (1855), 1855. gada 17. oktobris
- Azovas jūras karagājiens, no 1855. gada maija līdz novembrim
- Karsas aplenkums, 1855. gada jūnijs līdz 28. novembris
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Trevor Royle. Crimea: The Great Crimean War, 1854–1856. Palgrave Macmillan, 2000. ISBN 1-4039-6416-5.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krimas karš.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |