Ivans VI Romanovs

Dzimis 1740. gada 12. augustā (23. augustā pēc jaunā stila) kā Ivana V mazmazdēls, Braunšveigas-Bevernes-Lineburgas hercoga Antona (Anton Ulrich) un Krievijas carevnas (princeses) Annas II dēls.

Miris 1764. gada 5. jūlijā (16. jūlijā p.j.st.).

Pēc ķeizarienes Annas I nāves par jauno ķeizaru 1740. gada 17. oktobrī kronēja viņas māsas Katrīnas dažus mēnešus veco mazdēlu Joanu. Par reģentiem tika iecelti Kurzemes hercogs Bīrons, kurš uzreiz mazuļa vecākus izolēja no galma. Pēc 2 nedēļām - naktī 8. uz 9. novembri - ar gvardes palīdzību tika īstenots pučs, Bīrons tika arestēts, bet par reģenti līdz imperatora pilngadībai izsludināta tā māte hercogiene Anna.

1741. gada 25. novembrī (6. decembrī p.j.st.) Pētera I un Katrīnas I meita Elizabete ar gvardes palīdzību īstenoja valsts apvērsumu, gāžot Ivanu VI no troņa.

Vispirms bija plāns "Braunšveigas ģimeni" vienkārši izraidīt no Krievijas taču, tā kā Elizabetes vara nebija leģitīma un viņa ļoti baidījās no iespējama apvērsuma, tikai šoreiz par labu Ivanam VI, viņa 1742. gadā lielā slepenībā pavēlēja tos ieslodzīt Daugavgrīvas cietoksnī pie Rīgas, 1744. gadā pārveda uz Oranienburgu Pēterburgas pievārtē, bet pēc tam uz Holmogoriem Arhangeļskas tuvumā, kur mazo Ivanu pilnībā izolēja no vecākiem.

1756. gadā Ivanu VI pārveda uz vieninieka kameru Šliselburgas cietoksnī (dokumentācijā bija iereģistrēts kā "zināmais arestētais" - известный арестант), pilnībā izolējot viņu no saskarsmes ar ārpasauli. 1759. gada atskaitēs ir ziņas par ieslodzītā psihes traucējumiem.

Tā kā gan Elizabete, gan Katrīna II varu bija sagrābušas valsts apvērsuma ceļā, t.i. nelikumīgi, bez tam arī viņu valdīšanas stils un metodes bija tādas, kas lielai pavalstnieku daļai šķita neciešamas, bija vairāki mēģinājumi organizēt likumīgā imperatora Ivana VI bēgšanu vai atbrīvošanu no ieslodzījuma, lai pēc tam atjaunotu viņa statusu.

Pēdējais šāds mēģinājums bija jau Katrīnas II laikā, 1764. gada 5. jūlijā (16. jūlijā p.j.st.), kad podporučiks Mirovičs (Мирович, Василий Яковлевич) un daļa Šliselburgas cietokšņa garnizona neveiksmīgi mēģināja atbrīvot ieslodzīto imperatoru. Tā kā sardzei bija dots rīkojums nogalināt ieslodzīto, ja ir pamatotas briesmas, ka to kāds varētu atbrīvot, Ivanu VI uz vietas nogalināja, atbrīvotājiem vēl neaizlaužoties līdz tā kamerai.

•  
  Ķeizars Ivans kopā ar māti reģenti Annu
•  
  Ķeizars Ivans kopā ar aukli Juliānu fon Mengdenu
•  
  Joana III (Ivana VI) monogramma
•  
  Pēteris III apciemo Ivanu cietumā
•  
  Nogalinātais Ivans IV

 

• "По делу Мировича" (его два прошения и официальная записка о суде над ним). // Сборник исторических материалов и документов, относящихся до истории России XVIII—XIX вв., - изд. М. Михайловым, СПб., 1873
• Шубинский, «Иоанн Антонович» («Русская Старина», т. XXIV и XXV)
• Бильбасов, Шлиссельбургская нелепа. // Исторический Вестник, 1888, № 5

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ivans VI Romanovs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Ivana VI ciltskoks (krieviski)
• Romanovu dzimtas mājas lapa internetā (krieviski)
• Россия под скипетром Романовых, официозный обзор 1913 г. (krieviski)

Romanovu dinastijas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Anna II (kā reģente)	Krievijas Impērijas ķeizars 1740.-1741.	Pēctecis: Elizabete

Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l