Šliselburga

1323. gadā Novgorodas kņazs Jurijs Daņilovičs uz Orešekas salas nodibināja koka cietoksni, kuru salas vārdā dēvēja par Orešeku. No 1613. līdz 1702. gadam, kad pilsēta piederēja Zviedrijai, tās nosaukums bija Nēteburga (Nöteborg). Atkarojis to no zviedriem, Pēteris I pilsētu nosauca par Šliselburgu (no vācu: "Atslēgas pilsēta"), jo tā bija stratēģiska vieta visa reģiona ieņemšanai.

Cietoksnis ilgi kalpojis kā cietums, bet 1920./1930. gados kā bakterioloģisko ieroču izstrādes vieta.

Pati pilsēta veidojusies kā apmetne pie cietokšņa. Pētera I laikā tika izrakts Lādogas kanāls, kura galapunkts atrodas pie Šliselburgas. Pilsētas tiesības no 1780. gada. Otra pasaules kara laikā Šliselburgu ieņēma vācu karaspēks, tomēr cietoksnis palika Sarkanas armijas rokās. 1943. gada janvārī, Sarkanajai armijai ieņemot Šliselburgu, tika pārrauta Ļeņingradas blokāde. No 1944. pilsētas nosaukums bija Petrokreposta (krievu: Петрокрепость). 1992. gadā tika atgūts vēsturiskais nosaukums.

Pilsētā atrodas 1913. gadā dibinātā "Ņevas kuģu būves un remonta rūpnīca" (Невский судостроительно-судоремонтный завод).

Šliselburgas cietoksnī dažādos laikos bijušas ieslodzītas daudzas pazīstamas personas, to starpā Mihails Bakuņins, Ernsts Johans Bīrons, Vera Fignere (Вера Фигнер), Ivans VI (šeit nogalināts), Vilhelms Kihelbekers (Вильгельм Кюхельбекер), Jevdokija Lopuhina, šeihs Mansūrs (Шейх Мансур), Nikolajs Novikovs, Sergo Ordžonikidze, Aleksandrs Uļjanovs (Ļeņina brālis, šeit sodīts ar nāvi).

•  
  Cietoksnis
•  
  Tornis
•  
  Tornis
•  
  Kanāls un tilts pilsētas centrā
•  
  Vecais kanāls
•  
  Tirgoņu nams
•  
  Baznīcas renovācija

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šliselburga.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Šliselburga enciklopēdijā "Mana pilsēta" (krieviski)
• Ņevas kuģu būves un remonta rūpnīca