Ikskili
Fon Ikskili jeb Ikšķili (vācu: Uexküll, Yxkull, Uxkull) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī Igaunijā, Zviedrijā un Vācijā.
Kopā ar Līveniem, Rozeniem, Patkuliem, Tīzenhauzeniem, Ostenzakeniem un Ungerniem veidoja Baltijas provinču vecāko dižciltīgo dzimtu kopu (vācu: Baltischer Uradel), kas jau kopš 13. gadsimta bija saradojušies ar vietējiem dižciltīgajiem.
Izcelsme
labot šo sadaļuIkskilu dzimtas vēsture sākas ar Indriķa hronikas 1201. gadā aprakstīto Ikšķiles pils izlēņošanu Konrādam no Meiendorpas (Conradus de Meyendorpe), kas kļuva par vienu no pirmajiem Livonijas bīskapa Alberta vasaļiem. Pēc Jersikas iekarošanas Ikšķiles vasalis Konrāds apprecēja tās ķēniņa Visvalža meitu un 1224. gadā saņēma par lēni pusi no Jersikas ķēniņvalsts. Pēc viņa nāves ķēniņa meita apprecējusies otro reizi ar Johanu no Bardevišas (Johannes de Bardewisch, miris pēc 1257. gada),[1] kas adoptējis Konrāda dēlu un kļuvis par Ikšķiles pils un Kalves zemes īpašnieku.[2] Viņa mazmazdēls sāka saukties par Indriķi no Ikšķiles (Heinrich von Uexkull, miris ap 1348).[3]
Dzimtas sazarošanās
labot šo sadaļu15. gadsimtā Ikskilu dzimtas piederīgie ieguva īpašumā Fikeles (tagad — Vigala) un Felksas pilis (tagad — Koongas daļa) Igaunijā. Pirmā Fikeles īpašnieka Nikolaja Ikskila (Nicolaus Uexküll zu Fickel) dēls Heinrihs bija Tallinas bīskaps 1419.—1456. gadā, citi viņa dzimtas piederīgie 15. un 16. gadsimtā bija Tērbatas bīskapijas un Sāmsalas—Vīkas bīskapijas domkungi. Pēc Livonijas kara 1575. gadā senākā Fikeles Ikskilu dzimta iznīka.
Zviedrijas karalis Kārlis XI Fikeles muižu 1679. gadā piešķīra citam dzimtas atzaram — Ikskiliem no Unces un Mences (tagad — Antslas un Menistes), kuru priekštecis Johans (Johann Uexküll zu Unzen-Menzen) bija kļuvis par dāņu Sāmsalas vietvaldi (1576—1584) un 1583. gadā par pēdējā Kurzemes un Sāmsalas bīskapa, Livonijas karaļa Magnusa padomnieku un galma maršalu.
Fridrihs fon Ikskils no 1630. gada piedalījās Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa karagājienos Trīsdesmitgadu karā un vēlāk iestājās Virtembergas hercoga dienestā, vīņa pēcnācēji izveidoja Ikskilu dzimtas Virtembergas zaru. Pie šī zara piederēja arī grāfs Klauss fon Štaufenbergs, kas 1944. gadā mēģināja izdarīt atentātu pret Ādolfu Hitleru.
Savukārt Zviedrijas karaļa dienestā esošā Felksas Ikskila Oto Reinholda (Otto Reinhold von Uexküll auf Kaarmann und Engdes) dzimta pēc Lielā Ziemeļu kara apmetās Zviedrijā un lietoja vārdu Yxkull.
Krievijas Impērijai pakļautajās Baltijas guberņās palikušie Ikskili bija ierakstīti Sāmsalas (1741), Igaunijas (1746), Kurzemes (1808) un Vidzemes bruņniecības (1821) matrikulās. 1855. gadā Krievijas Impērijas valdība piešķīra Ikskilu dzimtai mantojamu baronu titulu.
Ievērojami Ikskili
labot šo sadaļu- Otto von Uexküll (1632—1635) — Igaunijas bruņniecības priekšstāvis (Ritterschaftshauptmann)
- Jākobs fon Ikskils (1864—1944), biologs, zoologs un filosofs
-
Feldmaršals Oto Ikšķils (kritis 1601)
-
Vidzemes gubernators Aleksandrs Ikskils-Gildenbands
-
Igaunijas civilgubernators Berends Johans Ikskils
-
biologs Jākobs fon Ikskils ar dēlu Tūri Ikskilu (1915)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Friedrich Georg von Bunge (Hrsg.): Liv-, Est- und Curländisches Urkundenbuch 3. Reval, 1857; Seite 21, Nummer 101a
- ↑ Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften Teil 2, 1.2 Estland, Seite 475-520
- ↑ «Heinriha no Ikšķiles (miris 1348) dzimtas koks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 16. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 6. augustā.
Literatūra
labot šo sadaļu- Michael von Taube: Die von Uxkull. Genealogische Geschichte des uradeligen Geschlechts der Herren, Freiherren und Grafen von Uxküll 1229—1929. 3 Bände; Kluge u. Ströhm, München 1930—1955.
- Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 2, 1.2 Estland, Seite 475—520; Görlitz 1930