Dienvidāfrika

 

Bušmeņi un hotentoti, kuri bija mednieki un vācēji, apdzīvoja Dienvidāfrikas teritoriju kopš Akmens laikmeta. Nonākot kontaktā ar eiropiešiem, viņi kļuva arī par lopkopjiem. 14. gadsimtā šajā teritorijā ienāca un apmetās uz dzīvi tautas, kuras runāja bantu valodās. Viņi attīstīja zelta un vara iegūšanas metodes un veiksmīgi tirgojās Austrumāfrikā. 1652. gadā netālu no Labās Cerības raga nīderlandieši dibināja Keiptaunu, pirmo eiropiešu koloniju Dienvidāfrikā. Nīderlandiešu kolonisti kļuva pazīstami kā būri (no nīderlandiešu valodas tas nozīmē "zemnieki"), bet vēlāk kā afrikāneri, kuri runā afrikandu valodā. 1795. gadā britu bruņotie spēki iekaroja teritoriju ap Labās Cerības ragu. 1836. gadā nīderlandiešu kolonisti, meklējot jaunas zemes, izveidoja tā saukto Lielo treku (afrikandu: Die Groot Trek), kas bija migrācijas ceļš uz ziemeļiem prom no britiem. 1838. gadā tika dibinātas divas neatkarīgas būru republikas: Oranjes brīvvalsts un Dienvidāfrikāņu Republika (vēlāk pazīstama kā Transvāla). 1902. gadā Otrajā būru karā abas valstis anektēja briti. 1910. gadā britu kontrolētās kolonijas Raga kolonija (Cape Colony), Natalas kolonija (Colony of Natal), Transvāla un Oranžas upes kolonija (Orange River Colony) apvienojās un dibināja Dienvidāfrikas Savienību (Union of South Africa). Šī savienība neatkarību ieguva 1961. gadā un tika pie mūsdienu nosaukuma, tas ir, kļuva par Dienvidāfrikas Republiku. Gandrīz visu 20. gadsimtu Dienvidāfrikas politikā dominēja jautājums par balto eiropiešu pārākumu pār melnādainajiem, kas 1948. gadā formāli tika nosaukts par aparteīdu. Aparteīds oficiāli beidzās 1994. gadā. Šajā pašā gadā par Dienvidāfrikas prezidentu pirmo reizi kļuva melnādainās rases pārstāvis; tas bija Nelsons Mandela. Konstitūcija, kurā bija iekļauti punkti pret rasismu, tika izdota 1997. gadā.

 

Kā norāda pats valsts nosaukums, Dienvidāfrika atrodas Dienvidāfrikā. Kopējā valsts platība ir 1 219 090 km², un tā ir 25. lielākā valsts pasaulē un 9. lielākā Āfrikā. Augstākais Dienvidāfrikas punkts ir Ndžesuti kalns Drakonu kalnos. Ziemeļrietumos Dienvidāfrika robežojas ar Namībiju, ziemeļos ar Botsvānu un Zimbabvi, bet austrumos ar Mozambiku un Svatini. Lesoto, neatkarīga valsts, ir anklāvs, kuru no visām pusēm ieskauj Dienvidāfrika. Šī valstiņa atrodas Dienvidāfrikas austrumu daļā. Dienvidāfrikas rietumu krastu apskalo Atlantijas okeāns, bet austrumu un dienvidu krastus apskalo Indijas okeāns. Krasta līnijas kopējais garums ir 2798 km.

Dienvidāfrikas teritorijā ir dažādas klimatiskās zonas, no sausa tuksneša Namība līdz subtropiem austrumos pie Mozambikas robežas un Indijas okeāna piekrastes. Austrumos zemiene paaugstinās izveidojot Drakona kalnus un pāriet uz lielu iekšējo plakankalni.

Dienvidāfrikas iekšienē ir lielas, diezgan līdzenas un reti apdzīvotas platības, zināmas kā Lielais Karū, kas Namiba tuksneša virzienā kļūst arvien sausākas. Turpretī, austrumu piekraste ir bagātīgi mitra un klimats tur līdzinās tropiskajam. Valsts dienvidrietumos klimats līdzinās Vidusjūras klimatam, ar lietainu ziemu un karstu, sausu vasaru. Tur atrodas slavenais bioms finboss. Tieši šeit saražo lielāko daļu Dienvidāfrikas vīna. Šajā reģionā cauru gadu ir vējains. Vējš Labās Cerības raga apkaimē ir tik spēcīgs, ka ir radījis daudz neērtības jūrniekiem un ir par iemeslu daudzu kuģu bojāejām. Tālāk austrumos ir mērens nokrišņu daudzums, un šajā reģionā ir laba augsne. Tas pazīstams kā "Dārzu ceļš".

Dienvidāfrikā valda tropiskais un subtropiskais klimats, taču dažādos valsts rajonos tas stipri atšķiras. Augstākā gaisa temperatūra reģistrēta Kalahari tuksnesī: 51,7 °C. Saterlendā, 270 km uz ziemeļaustrumiem no Keiptaunas, ziemā regulāri gaisa temperatūra mēdz pazemināties līdz —15 °C. Klimatu ietekmē gan vietas augstums virs jūras līmeņa, gan jūras straumes. Puse Dienvidāfrikas teritorijas gadā saņem 200 — 600 mm, bet ceturtā daļa — mazāk nekā 200 mm nokrišņu. Tas pieaug virzienā no rietumiem uz austrumiem. Gar austrumu krastu plūst siltā Mozambikas straume, kuras ietekmē gaisa temperatūra ir augstāka un nokrišņu — vairāk.

Dienvidāfrika ir attīstīta industriāla valsts. Aptuveni 45% no visiem Āfrikas derīgajiem izrakteņiem iegūst šajā valstī. Tajā ir labi attīstīta kalnrūpniecība, mašīnbūve, kā arī vieglā un pārtikas rūpniecība. Valstī ir lielas akmeņogļu atradnes, kas nodrošina 90% no nepieciešamā kurināmā. Pasaules mēroga nozīme ir Dienvidāfrikas reto un stratēģisko izejvielu atradnēm (mangāns, hroms, vanādijs, cirkonijs, urāns, platīns u.c.). Dienvidāfrikā atrodas vienas no pasaules lielākajām dimantu un zelta atradnēm. Daudzu pasaules valstu rūpniecība ir atkarīga no Dienvidāfrikas izejvielām.

 

Populārākie sporta veidi Dienvidāfrikā ir futbols, regbijs un krikets. Citi sporta veidi ar nozīmīgu atbalstu ir peldēšana, vieglatlētika, golfs, bokss, teniss un netbols (līdzīgs basketbolam). Jauniešu vidū populārākais ir futbols, bet palielinās arī basketbola, sērfošanas un skeitborda popularitāte.

Dienvidāfrikā norisinājās 2010. gada Pasaules kausa futbolā finālturnīrs.

• Dienvidāfrikas Republikas pilsētu uzskaitījums
• Dienvidāfrikas Republikas prezidenti

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dienvidāfrika.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• (angliski) Dienvidāfrikas Republikas valdības mājaslapa
• (angliski) South Africa Arhivēts 2020. gada 21. jūnijā, Wayback Machine vietnē. CIA - The World Factbook