Ķīniešu valoda

Ķīniešu valoda (汉语) ir kopējs nosaukums vairākām sinotibetiešu valodām. Šīs valodas ir dzimtās valodas apmēram 1,3 miljardiem cilvēku, galvenokārt Ķīnā. Lielākā no ķīniešu valodām pēc runājošo skaita ir mandarīnu valoda (aptuveni 873 miljoni runājošo).^[1] Nākamās lielākās valodas ir vu valoda (aptuveni 77,1 miljoni runājošo; šajā valodā ietilpst šanhajiešu dialekts),^[2] miņu valodas (aptuveni 65,6 miljoni runājošo), jue valoda (aptuveni 54,8 miljoni runājošo; šajā valodā ietilpst arī kantoniešu dialekts),^[3] sjanu valoda (aptuveni 35 miljoni runājošo),^[4] haku valoda (aptuveni 29,9 miljoni runājošo)^[5] un gaņu valoda (aptuveni 20,6 miljoni runājošo).^[6]

Ķīniešu valoda 汉语
Valodu lieto:	Ķīna, Taivāna, Singapūra, Filipīnas, Malaizija, Indonēzija, Austrumtimora, Taizeme, Vjetnama, Mjanma, Kambodža, Dienvidkoreja, Korejas TDR, Mongolija, Krievija
Reģions:	Austrumāzija
Pratēju skaits:	>1,3 miljardi
Valodu saime:	Sinotibetiešu  Ķīniešu valoda
Rakstība:	ķīniešu rakstība, piņjiņs
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Ķīna Taivāna Singapūra
Regulators:	Valsts Valodas centrs
Valodas kodi
ISO 639-1:	zh
ISO 639-2:	chi (B), zho (T)
ISO 639-3:	dažādi: cdo — Miņdunu valoda cjy — Dzjiņjui valoda cmn — Mandarīnu valoda cpx — Pusjaņu valoda czh — Huidžou valoda czo — Miņdžunu valoda gan — Gaņu valoda hak — Haku valoda hsn — Sjanu valoda mnp — Miņbei valoda nan — Miņnaņu valoda wuu — Vu valoda yue — Jue valoda och — Senā ķīniešu valoda ltc — Vēlā viduslaiku ķīniešu valoda lzh — Literārā ķīniešu valoda
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.