Testaments (latīņu: testamentum — ‘vēlmju publikācija’), arī novēlējums vai pēdējā griba, ir noteiktā formā rakstīts un oficiāli apliecināts dokuments ar kādas personas norādījumiem par šīs personas mantas izlietošanu pēc nāves, kā un kam pēc nāves pienākas mantojums. Testamenta rakstītāju sauc par testatoru. Testamentus dala publiskajos un privātajos testamentos. Publiskie testamenti ir oficiāli saskaņoti, tos taisa pie notāra vai bāriņtiesā, savukārt privātie testamenti ir testatora pašrocīgi rakstīts un parakstīts dokuments.[nepieciešama atsauce]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Testaments.
