Hologrāfija

Hologrāfija (no grieķu: όλος (hòlòs) — ‘viss, vesels’; γραφή (grafè) — ‘rakstīšana’) ir zinātne par hologrammu izgatavošanu. Plašākā nozīmē hologrāfija ir viļņu frontes interferometrisks pieraksts un tās reproducēšana.^[1] Hologramma ir fotogrāfiju veids, kur attēlu var apskatīt trīs dimensijās. Hologrāfijas tehniku izmanto arī, lai optiski varētu uzkrāt, atjaunot un uzkrāt informāciju. Šo tehniku plaši izmanto, lai radītu telpiskus attēlus ar hologrammu palīdzību, īpaši zinātniskās fantastikas daiļradē, piemēram, filmās "Zvaigžņu ceļš", "Zvaigžņu kari", "Sarkanais punduris", Quantum Leap u.c.

Hologrāfiju 1947. gadā izgudroja ungāru fiziķis Deniss Gabors (1900—1979). Par šo darbu viņš 1971. gadā saņēma Nobela prēmiju fizikā. Atklājums bija negaidīts pētījuma rezultāts, uzlabojot elektronmikroskopus Anglijas pilsētiņā Ragbi British Thomson-Houston kompānijā. British Thompson-Houston iesniedza patentu 1947. gada 17. decembrī (un saņēma patentu GB685286), bet šī nozare reāli neattīstījās līdz 1960. gadam, kad tika izgatavots pirmais lāzers.

1962. gadā PSRS zinātnieks Jurijs Denisjuks izgatavoja pirmo hologrammu, kurā attēlots trīsdimensiju priekšmets. Tajā pašā gadā arī ASV Mičiganas Universitātē Emets Leits un latviešu izcelsmes zinātnieks Juris Upatnieks izgatavoja hologrammu.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hologrāfija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)