War

War
U2 studijas albums
Izdots	1983. gada 28. februārī
Ierakstīts	"Windmill Lane" studijā, Dublinā, no 1982. gada maija līdz augustam
Žanrs	Postpanks Rokmūzika
Garums	43:38
Izdevējs	Island
Producents	Stīvs Lilijvaits
U2 hronoloģija
"October" (1981)	"War" (1983)	"Under a Blood Red Sky" (1983)
Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts

"War" ir īru rokgrupas U2 trešais studijas albums, kas tika izdots 1983. gadā. To producējis Stīvs Lilijvaits un tas ir pirmais grupas albums, kurā dominē politiskā tēma.

Albums sākas ar "Sunday Bloody Sunday", dedzīgu protesta dziesmu, kas ir krietni atšķirīga no nevainības un garīguma tēmām, kas raksturīgas pirmajiem diviem albumiem. Vairākos koncertos, piemēram, priekšnesumā, kas ierakstīts U2 koncertalbumā "Under a Blood Red Sky", Bono paziņo, ka "šī nav dumpinieku dziesma". Intervijās viņš ir apgalvojis, ka tā ir pozitīva protesta dziesma par lietām, kuras mēs nevaram aizmirst, kaut gan vajadzētu. Lai arī iesākumā tā tika rakstīta par 1972. gada asiņaino svētdienu, sadursmi, kurā britu izpletņlēcēju pulks Ziemeļīrijā nošāva 14 īru protestētājus, vēlāk šo dziesmu grupa ir saistījusi arī ar citiem konfliktiem pasaulē, jo īpaši 1987. gada koncertā Denverā, ASV. Šī koncerta versija vēlāk tika iekļauta U2 filmā "Rattle and Hum". Pirms dziesmas izpildīšanas Bono atsaucās uz iepriekšējā dienā notikušo Atceres dienas sprādzienu Ziemeļīrijas pilsētā Eniskillenā un veltīja niknus komentārus Īrijā dzimušo amerikāņu virzienā, kuri "runā ar mani par pretošanos; revolūcijas atgriešanos mājās."

"War" bija pirmais albums, kurā grupas bundzinieks Mullens izmantoja klikšķinātāju, lai sinhronizētu savu bungu spēli ar pārējo grupas mūziku.^[1] Mullens 1983. gadā intervijā par albumu sacījis: "Es domāju, ka bungošana vienmēr ir bijusi diezgan vienkārša, es nedomāju, ka tai jābūt uzliesmojošai. Albumam "War" es izmantoju klikšķinātāju, ko tādu, ko iepriekš nebiju izmantojis, tas palīdz sinhronizēt laiku manās stereo austiņās. Kad es klausījos mūziku reizē ar klikšķinātāju, es zināju, kad man ir jāpiebremzē. Cerams nākamajā albumā būs vēl grūtāk, es kļūšu vēl labāks. Es to uztveru kā muzikālu progresu sev pašam, jo ierakstot šo albumu esmu daudz iemācījies, ieguvis savu stilu un tas ir tas, ko es vēlējos. Es uzskatu, ka albumā "War" ir viens noteikts stils, kāds tas nav bijis iepriekšējos albumos."^[1]

1989. gadā žurnāls "Rolling Stone" albumu "War" ierindoja 40. pozīcijā savā 100 labāko 1980. gadu albumā, savukārt 2003. gadā, kad žurnāls sastādīja 500 visu laiku labāko albumu sarakstu, "War" tajā bija 221. vietā.^[2]

Ir vairāki iemesli, kādēļ albumam ir dots nosaukums "War" ("karš"). 1982. gadā intervijā Bono sacīja, ka albums saucas "War", jo "Karš izskatījās kā 1982. gadu raksturojošais motīvs. Visur, kur vien skaties, no Folklenda salām līdz Tuvajiem Austrumiem un Dienvidāfrikai, visur bija karš. Nosaucot albumu šādā nosaukumā, mēs dodam cilvēkiem pļauku sejā, tajā pašā laikā attālinoties no omulīgā priekšstata, kas daudziem cilvēkiem bija par U2."^[3] Ģitārists The Edge par nosaukumu ir teicis: "Tas ir smags nosaukums. Tas ir truls. Tas nav kaut kas drošs, tas ir kā vajājoša uguns. Tas ir kaut kas tāds, pret ko cilvēki tiešām var izjust nepatiku. Taču mēs vēlējāmies uzņemt bīstamāku kursu, pielidot tuvāk vējam, tādēļ es domāju, ka nosaukums ir atbilstošs."^[3]

"Sunday Bloody Sunday" iesāk albumu ar militāru Lerija Mullena bungu dārdoņu, asu The Edge ģitārsolo un dzēlīgām tekstu divrindēm, kā piemēram: "And today the millions cry / We eat and drink while tomorrow they die" ("Un šodien miljoni raud / Mēs ēdam un dzeram, kamēr rīt viņi mirs"). Albums ir daudz savādāks nekā vairāk ambientie "Boy" un "October". Bono 1983. gadā ir teicis: "Vairākas dziesmas iepriekšējā mūsu albumā bija diezgan abstraktas, taču "War" ir pavisam savādāks, daudz konkrētāks. Taču jūs joprojām varat šo nosaukumu uztvert daudzos dažādos līmeņos. Mēs neesam ieinteresēti tikai kara fiziskajos aspektos. Tā emocionālā ietekme ir tikpat svarīga, 'tranšejas rok caur mūsu sirdīm'. Cilvēki ir kļuvuši nejūtīgi pret vardarbību. Skatoties televīziju, ir grūti ieraudzīt atšķirību starp īstenību un fikciju. Vienā brīdī tu redzi kādu sašautu seriālā, bet nākamajā brīdī tu redzi kādu sašautu krītam ārā pa logu ziņās. Viena lieta ir izdomājums, un viena lieta ir īstā dzīve, taču mēs tā pierodam pie fikcijas, ka kļūstam nejūtīgi pret īstenību. "War" varētu būt kā stāsts par izpostītām mājām, par ģimeni karā. Tā vietā, lai uz vāka attēla liktu tankus un ieročus, mēs uzlikām bērna seju. "War" var būt arī kā garīga, emocionāla saikne starp mīlētājiem. Tam nav nemaz obligāti jābūt fiziskā līmenī."^[3]

Citas dziesmas skar tādas tēmas, kā kodolieroču izgatavošana ("Seconds") un prostitūcija ("Red Light"). The Edge pirmoreiz debitē kā vadošais vokālists dziesmā "Seconds".

Albuma noskaņa kļūst aizvien tumšāka tam turpinoties—neskatoties uz līdzsvaru veidojošajām dziesmām kā "Two Hearts Beat as One", vienkāršu mīlas dziesmu (kaut gan bieži saistītu ar konfliktu starp katoļiem un protestantiem Īrijā), un "New Year's Day" (par Solidaritātes kustību Polijā), kas var tikt uztverta gan kā politiska, gan kā mīlas dziesma—līdz beidzas ar izjusto himnu "40".

Skaņa šajā albumā ir daudz skarbāka nekā pārējos U2 albumos, iespējams izņemot vienīgi "Achtung Baby". Iemesls tam ir fakts, ka The Edge izmanto daudz mazāk delajus un atbalsis, kā iepriekšējos un sekojošajos darbos.

"War" kļuva par U2 pirmo albumu, kas ieņēma 1. vietu Apvienotās Karalistes albumu topā, pārtraucot Maikla Džeksona albuma "Thriller" dominanci topā.

Dziesmā "40", kas savu nosaukumu ir ieguvusi no četrdesmitā Bībeles psalma, The Edge spēlē basu, bet Ādams Kleitons - ģitāru, kas ir pretēji parastajam viņu instrumentu sadalījumam. Vairākos koncertos (parasti šī dziesma ir bijusi koncertu noslēdzošā) viņi spēlēja viens otra mūzikas instrumentu.

Zēns uz albuma vāka ir Pīters Rovens (Bono drauga Guggi brālis). Viņš arī parādās uz albumu "Boy", "Three", "The Best of 1980—1990" un "Early Demos" vākiem.

Visu dziesmu autori ir U2.

1. "Sunday Bloody Sunday" — 4:40
2. "Seconds" — 3:10
3. "New Year's Day" — 5:35
4. "Like a Song" — 4:46
5. "Drowning Man" — 4:14
6. "The Refugee" — 3:40 (producējis Bils Velans)
7. "Two Hearts Beat as One" — 4:03
8. "Red Light" — 3:46
9. "Surrender" — 5:34
10. "40" — 2:35

"New Year's Day" un "Two Hearts Beat as One" tika izdoti kā starptautiski singli. "Sunday Bloody Sunday" un "40" arī tika izdoti kā singli, bet vienīgi Vācijā.

1993. gadā "Mobile Fidelity" skaņu laboratorija pārstrādāja albuma skanējumu un izdeva to kā īpašu zelta CD. Šajā izdevumā bija atšķirīgi dziesmu ilguma laiki: visredzamāk tas izpaudās dziesmā "Seconds", kurai klāt pieliktas 11,5 pārtraukuma sekundes (sākas apmēram 2:03), pagarinot tās ilgumu līdz 3:22. Dziesma "Like a Song" šajā izdevumā ir pagarināta līdz 5:00.

Vēlāk 1983. gadā grupa izdeva "Under a Blood Red Sky" (nosaukta pēc "New Year's Day" teksta rindiņas), albuma "War" koncertturnejas ierakstu.

Valsts	Pozīcija	Statuss	Pārdotās kopijas
Apvienotā Karaliste	1	2x platīns [4]	600 000+
ASV	12	4x platīns	4 000 000+
Brazīlija		zelts	50 000+
Francija		2x platīns [5]	600 000+
Kanāda		3x platīns [6]	300 000-
Nīderlande		zelts [7]	40 000+
Šveice		zelts [8]	25 000+
Vācija		zelts [9]	100 000+

• Bono — balss, ģitāra
• The Edge — elektriskā ģitāra, klavieres, Havaju ģitāra, fona vokāls, vadošais vokāls dziesmā "Seconds," basģitāra dziesmā "40"
• Ādams Kleitons — basģitāra, ģitāra dziesmā "40"
• Lerijs Mullens — bungas

• Kenijs Freidlijs — trompete
• Stīvs Vikheims — elektriskā vijole dziesmās "Sunday Bloody Sunday" un "Drowning Man"
• Šerila Porjē, Adriana Kaegi, Terina Heidžija, Džesika Feltone — fona vokāls dziesmās "Red Light" un "Surrender"