Sāpes

Sāpes ir fiziskas un dvēseliskas ciešanas, nepatīkamas izjūtas, mocības. Sāpes ir pretstats baudai. No medicīniskā viedokļa, sāpes ir organisma indikators, kas norāda uz izmaiņām orgānā. Tās būtībā ir aizsardzības reflekss, kas signalizē par briesmām un par audu bojājumu. Ilgstošas sāpes var būt par iemeslu cilvēka psihes un izturēšanās izmaiņām, miega traucējumiem, paausgtināta asinsspiediena, ciešanām, ēstgribas traucējumiem un izmainītām citu orgānu funkcijām.

Var būt dažādas sāpju jušanas pakāpes. Cilvēki ar sāpju asimboliju sāpes jūt, bet no tam necieš. Sastopami arī cilvēki, kuri vispār nejūt sāpes. Cilvēks ar augsti attīstītu gribu var pārvarēt gandrīz vai jebkuras iedomājamās sāpes.^[1]

Ļoti svarīga nozīme ir sāpju lokalizācijai, kas var liecināt par kāda konkrēta orgāna bojājumu. Substernālas (zem krūšu kaula) sāpes bieži vien ir pie barības vada iekaisuma, vēdera augšdaļā - pie kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlām, žultspūšļa iekaisuma,hepatīta, holangīta, pankreatīta. Periumbilikālās (blakus nabai) sāpes pie tievās zarnas iekaisuma. Sāpes krusta kaula rajonā var norādīt uz proktītu vai perirektālo abscesu. Protams, ne vienmēr sāpes novēro orgāna bojājuma vietā, jo tās mēdz arī izstarot uz citām ķermeņa daļām, tādējādi apgrūtinot diagnozes uzstādīšanu.

Sāpju atvieglinošiem faktoriem arī ir diagnostiska nozīme: atraugāšanās, pie kuņģa izplešanās, ēšana – pie kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, kad tiek atšķaidīts kuņģa skābais saturs, noliekšanās uz priekšu – pie aizkuņģa dziedzera vēža, pankreatīta. Pie sāpju atvieglojošiem faktoriem pieder arī antispazmatiskie līdzekļi un siltums, kas bieži vien tās novērš. ^[2]

Sāpes var būt somatiskas un viscerālas.

Somatiskās sāpes palpējot pieaug, sakarā ar ādas, zemādas taukkārtas un vēderplēves kairinājumu. Šīs sāpes ir asas un precīzi lokalizējamas.

Viscerālas sāpes rodas no iekšējo orgānu simpātisko nervu kairinājuma, ko izraisa dobo orgānu pēkšņs sienas iestiepums vai parenhimazo orgānu nosedzošās kapsulas iestiepums. Šāda veida sāpes pavada vēdera sienas muskuļu kontrakcijas. Viscerālās sāpes var būt gan ritmiskas, gan pastāvīgas. Ritmiskas liecina par dobā orgāna peristaltiku vai spastisku kontrakciju. Pastāvīgas sāpes biežāk novēro pacientiem ar audzēju infiltrāciju vai veģetodistoniju.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sāpes.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l