[go: up one dir, main page]
Pāriet uz saturu

Rahīms Stērlings

Vikipēdijas lapa
Rahīms Stērlings
Rahīms Stērlings
Rahīms Stērlings 2018. gadā
Personas dati
Pilns vārdsRahīms Šakils Stērlings
Dzimis1994. gada 8. decembrī (29 gadi)[1]
Dzimšanas vietaValsts karogs: Jamaika Kingstona, Jamaika
Augums172[2] cm
Sporta veidsfutbols
PozīcijaPussargs
Kluba informācija
Klubs→  Valsts karogs: Anglija Arsenal
Numurs10
Jauniešu klubi
2003—2010Valsts karogs: Anglija Queens Park Rangers
2010—2012Valsts karogs: Anglija Liverpool
Profesionālie klubi (dati uz 31.08.2024.)
SezonasKlubsSp†(v)†
2012—2015Valsts karogs: Anglija Liverpool95(18)
2015—2022Valsts karogs: Anglija Manchester City225(91)
2022–Valsts karogs: Anglija Chelsea59(14)
2024–→  Valsts karogs: Anglija Arsenal0(0)
Nacionālā izlase (dati uz 31.08.2024.)
2009—2010Flag of Anglija Anglija U-167(1)
2010—2011Flag of Anglija Anglija U-1713(3)
2012Flag of Anglija Anglija U-191(0)
2012—2013Flag of Anglija Anglija U-218(3)
2012—pašlaikFlag of Anglija Anglija82(20)
† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Rahīms Šakils Stērlings (angļu: Raheem Shaquille Sterling;[3] dzimis 1994. gada 8. decembrī) ir angļu futbolists, spēlē pussarga pozīcijā, Anglijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2024. gada pārstāv Anglijas Premjerlīgas komandu Arsenal, kas viņu īrē no Chelsea.

Dzimis Jamaikā. Piecu gadu vecumā pārcēlies uz dzīvi Londonā, kur sāka futbolista karjeru Queens Park Rangers F.C., 2010. gadā pārgāja uz Liverpool F.C., kura sastāvā 2012. gadā debitēja Premjerlīgā pieaugušo komandas sastāvā. Kopš 2015. gada spēlē Manchester City F.C., kura sastāvā 2015.—2016. gada sezonā izcīnīja Anglijas Līgas kausu.

Pārstāvējis vairākas Anglijas jaunatnes izlases. Pieaugušo izlases sastāvā debitējis 2012. gadā. Abus pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guvis pret Lietuvas un Igaunijas izlasi. Izlasi pārstāvējis 2014. gada FIFA Pasaules kausā, 2018. gada FIFA Pasaules kausā, 2022. gada FIFA Pasaules kausā. 2016. gada Eiropas čempionātā futbolā un 2020. gada Eiropas čempionātā futbolā.

Agrīnā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rahīms Šakils Stērlings[4] dzimis 1994. gada 8. decembrī[5] Kingstonā, Jamaikā, Kristiešu ģimenē, un tur pavadīja savus pirmos dzīves gadus.[6][7][8] Viņa māte Nadīna Klārka iepriekš bija konkurētspējīga sportiste Jamaikas nacionālajā vieglatlētikas izlasē: Stērlings viņai ir pateicīgs par savu unikālo skriešanas stilu.[9] Viņa tēvs tika noslepkavots Jamaikā, kad Stērlingam bija divi gadi.[10][11] Piecu gadu vecumā viņš kopā ar māti pārcēlās uz Londonu.[7][8][12][13]

Klubu karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrīnā karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stērlings četrus gadus pavadīja vietējā jauniešu komandā "Alpha & Omega", pirms 10 gadu vecumā noslēdza līgumu ar Queens Park Rangers kā "spārna" spēlētājs (winger). Pēc tam Stērlingu nolūkoja Arsenal, Chelsea, Fulham, Liverpool un Manchester City akadēmijas. Tomēr, māte viņu mudināja neizvēlēties klubus vietējā apkārtnē, lai izvairītos no naidīgās bandu kultūras Londonā.[14][15]

Liverpool

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrīnā karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liverpool piesaistīja Stērlingu no Queens Park Rangers akadēmijas, 2010. gada februārī, toreizējais akadēmijas direktors Frenks Makpārlends un Rafaels Benitess, par sākotnējo samaksu 450 000 sterliņu mārciņu apmērā, ar iespēju summai pieaugt līdz 2 miljoniem mārciņu, atkarībā no tā, cik spēles viņš aizvadīs pirmajā komandā.[14][16][17]

Sākotnēji viņš spēlēja kluba jauniešu komandā, debitējot U-18 komandā, derbija mačā pret "Everton".[14] Stērlings guva savus pirmos vārtus "Liverpool" labā, draudzības spēlē pret Hibernian, kas noslēdzās ar neizšķirtu, 2:2. Viņa pirmā Premier Academy League spēle bija neizšķirts, 2:2, pret "Aston Villa", un pirmo uzvaru viņš guva mājās, pret Bristol City, nedēļu vēlāk. 15. decembrī viņš guva vārtus FA Jaunatnes kausa izcīņā, uzvarot Notts County ar 4:0. 2011. gada 14. februārī Stērlings guva piecus vārtus, uzvarot Southend United, ar 9:0.[18]

Stērlings iesildās Liverpool sastāvā, 2011. gadā

2012. gada 24. martā Stērlings, 17 gadus un 107 dienu vecumā, debitēja "Liverpool" pieaugušo komandā kā maiņas spēlētājs, līgas mačā pret Wigan Athletic, kļūstot par trešo jaunāko spēlētāju, kurš spēlējis šajā klubā.[19] Atlikušajā kampaņas laikā viņš piedalījās vēl divās spēlēs, atkal kā maiņas spēlētājs.[20][21]

2012–2014: Attīstība un izrāviens

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gada augustā viņš klubā debitēja Eirokausos, nākot uz maiņu UEFA Eiropas līgas kvalifikācijas spēlē, pret Gomel, nomainot Džo Kolu, izbraukumā uzvarot ar 1:0.[22] Nākamajā nedēļā Stērlings guva savus pirmos vārtus pieaugušo komandas rindās, pēc sitiena pirmajā puslaikā, draudzības spēlē, pret Leverkūzenes "Bayer". 2012. gada 23. augustā viņš sāka savu pirmo spēli sākumsastāvā "Liverpool" rindās, Eiropas līgas kvalifikācijas spēlē, izbraukumā, pret Heart of Midlothian, uzvarot ar 1:0.[23] Trīs dienas vēlāk viņam tika dots pirmais starts līgā, Anfield laukumā spēlējot neizšķirti, 2:2, pret Manchester City.[24] Viņš nospēlēja visas 90 minūtes zaudējumā pret Arsenal, 2. septembrī, un neizšķirti pret Sunderland, 15. septembrī, kur atdeva vienu rezultatīvu piespēli un tika atzīts par mača labāko spēlētāju. 19. septembrī Stērlings bija viens no pusaudžu grupas, kas devās uz Šveici, lai UEFA Eiropas līgas grupas spēlē spēlētu ar Young Boys. Otrajā puslaikā viņš nomainīja Stjuartu Dauningu, kad "Liverpool" uzvarēja ar 5:3.[25] 20. oktobrī Stērlings guva savus pirmos vārtus līgā "Liverpool" labā, 29. minūtē, uzvarot Reading ar 1:0. Rezultātā, viņš kļuva par otru jaunāko spēlētāju, kurš guvis vārtus "Liverpool", atpaliekot tikai no Maikla Ouena.[26]

2012. gada 21. decembrī Stērlings parakstīja līguma pagarinājumu ar "Liverpool".[27] 2013. gada 2. janvārī viņš guva savus otros vārtus kluba labā, atklājot rezultātu, 3:0 uzvarā pret "Sunderland", ar sitienu pāri vārtsargam Simonam Miņolē.[28]

Stērlings "Liverpool" sastāvā, 2013. gadā

2013. gada 27. augustā Stērlings guva savus pirmos vārtus 2013.–2014. gada sezonā, ievadvārtus pret "Notts County", Līgas kausa izcīņā, uzvarot ar 4:2.[29] 4. decembrī Stērlings guva savus pirmos sezonas vārtus Premjerlīgā "Liverpool" labā, uzvarot Norwich City ar 5:1. Decembrī viņš guva vēl divus vārtus, uzvarās pret Tottenham Hotspur (5:0) un Cardiff City (3:1).[30] 2014. gada 8. februārī viņš divreiz guva vārtus "Anfield" laukumā, ar 5:1 uzvarot "Arsenal".[31] 13. aprīlī viņš guva "Liverpool" ievadvārtus, uzvarot "Manchester City", ar 3:2.[32] Nedēļu vēlāk, viņš guva divus vārtus un asistēja vēl vienā vārtu guvumā, kad "Liverpool" uzvarēja "Norwich City", ar 3:2, Carrow Road laukumā.[33]

2014. gada 18. aprīlī Stērlings tika iekļauts kā viens no sešiem spēlētājiem "PFA gada labākā jaunā spēlētāja balvas" sarakstā.[34] Viņš tika atzīts par "Liverpool" aprīļa mēneša labāko spēlētāju.[35] Sezonas beigās viņš tika atzīts par "Liverpool" gada jauno spēlētāju.[36]

2014–2015: Pēdējā sezona "Liverpool"

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada 17. augustā Stērlings guva vārtus, palīdzot "Liverpool" uzvarēt 2014.–2015. gada sezonas ievadmaču, savā laukumā ar 2:1 uzvarot Southampton.[37] 31. augustā Stērlings guva ievadvārtus 3:0 līgas uzvarā, pret "Tottenham", White Hart Lane laukumā, un tika atzīts par mača labāko spēlētāju.[38] Stērlings tika atzīts par "Liverpool" mēneša labāko spēlētāju augustā.[39]

16. septembrī Stērlings debitēja UEFA Čempionu līgā, "Anfield" laukumā, ar 2:1 uzvarot Bulgārijas čempioni Razgradas "Ludogorets".[40] 2014. gada 14. decembrī viņš aizvadīja savu 100. spēli "Liverpool" rindās, Old Trafford laukumā, pret Mančestras "United".[41] 17. decembrī Stērlings Līgas kausa izcīņas ceturtdaļfinālā guva divus vārtus, uzvarā pār Bournemouth, Dean Court laukumā, ar 3:1.[42]

20. decembrī Stērlings saņēma 2014. gada Zelta puisēna balvu. "Tas ir saistīts ar smagu darbu. Esmu patiesi priecīgs, ka cilvēki atzīst, ka cenšos smagi strādāt un darīt visu iespējamo šī futbola kluba labā. Esmu patiesi pateicīgs par šo balvu," viņš paziņoja, saņemot balvu.[43][44] Stērlings 2015. gada janvārī tika oficiāli atbrīvots no "Liverpool" FA kausa spēles pret AFC Wimbledon, galvenajam trenerim Brendanam Rodžersam cenšoties nepieļaut spēlētāja spēku izsīkumu. Brīvo laiku viņš izmantoja atpūtai Jamaikā.[45]

Stērlings (pa labi) "Liverpool" sastāvā, 2015. gadā

2015. gada 20. janvārī Stērlings guva lieliskus solo vārtus pret Chelsea, Līgas kausa pusfināla pirmajā spēlē, "Anfield" laukumā, spēlējot neizšķirti, 1:1, pārspējot Nemanju Matiču un Geriju Keihilu, pēc tam Tibo Kurtuā, gūstot vārtus.[46] 31. janvārī Stērlings guva ievadvārdus, uzvarot West Ham United, ar 2:0.[47] Stērlings 4. februārī, Macron Stadium laukumā, panāca izlīdzinājumu pret Bolton Wanderers, izbraukumā uzvarot ar 2:1.[48] 22. februārī viņš "Liverpool" labā guva otros vārtus, uzvarot "Southampton", ar 2:0.[49]

13. aprīlī Stērlings atklāja spēles rezultātu, ar 2:0 uzvarot Newcastle United.[50] Viņš tika atzīts par komandas sezonas labāko jauno spēlētāju 19. maijā, otro gadu pēc kārtas, un, saņemot balvu, fani viņu izsvilpa, jo viņš noraidīja jauno līgumu;[51] viņš tika izsvilpts arī 7. jūnijā, spēlējot Anglijas izlasē, Dublinā.[52] 2015. gada 16. aprīlī viņš otro gadu pēc kārtas tika iekļauts kā viens no sešiem spēlētājiem "PFA Gada jaunā spēlētāja" balvas kandidātu sarakstā.[53]

Līguma strīds

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gada 9. februārī Brendans Rodžerss sacīja, ka Stērlingam tika piedāvāts "neticams darījums" palikt "Liverpool", par ko tika baumots, ka tas būs jauns līgums 100 000 sterliņu mārciņu nedēļā.[54] Tomēr, 20. martā Rodžerss sacīja, ka Stērlinga līguma situācija netiks atrisināta vismaz līdz vasarai.[55]

1. aprīlī Stērlings sniedza nesankcionētu interviju BBC, kurā apstiprināja, ka ir noraidījis jaunu darījumu, taču noliedza, ka tas noticis naudas apsvērumu dēļ. Viņam bija atlikuši divi gadi līgumā, par 35 000 mārciņu nedēļā, un viņš teica, ka viņš neveiks pārrunas par jaunu līgumu līdz sezonas beigām.[56]

21. maijā, baumām, ka Stērlings plāno pamest klubu, viņa aģents sniedza interviju London Evening Standard, sakot: "Man nerūp kluba PR un kluba situācija... Viņš noteikti neparakstīs. Viņš neparakstīs par 700, 800, 900 tūkstošiem mārciņu nedēļā."[57]

11. jūnijā "Liverpool" noraidīja Mančestras "City" sākotnējo piedāvājumu 30 miljonu mārciņu apmērā. Nedēļu vēlāk viņi noraidīja otru "City" piedāvājumu par 40 miljoniem sterliņu mārciņu, "Liverpool" vērtējot Stērlingu 50 miljonu mārciņu apmērā.[58] Vēlāk Stērlings lūdza viņu izslēgt no "Liverpool" pirmssezonas turnejas Āzijā, un slimības dēļ izlaida divas treniņu dienas, ko plaši kritizēja bijušie "Liverpool" spēlētāji, tostarp Stīvens Džerards, Džeimijs Karagers un Greiems Sauness.[59][60]

Manchester City

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015–2016: Transfēru rekords un debijas sezona

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Stērlings Manchester City sastāvā, 2016. gadā

2015. gada 12. jūlijā tika panākta vienošanās par viņa pāreju uz "Manchester City", par sākotnējo maksu 44 miljonu sterliņu mārciņu apmērā, ar papildu potenciāliem 5 miljonu mārciņu papildinājumiem, kas viņu padarīja par visu laiku dārgāko angļu spēlētāju.[61][62] 14. jūlijā Stērlings oficiāli pievienojās "Manchester City", parakstot piecu gadu līgumu.[61] Viņa debija notika 10. augustā, kad "City" sāka sezonu ar 3:0 uzvaru viesos, pret West Bromwich Albion.[63] Deviņpadsmit dienas vēlāk Stērlings guva savus pirmos vārtus "Manchester City" komandā, Mančestras pilsētas stadionā, ar 2:0 uzvarot Watford.[64] Stērlings guva savu pirmo hat-trick karjerā, 17. oktobrī, "City" pārspējot "Bournemouth", ar 5:1.[65]

3. novembrī Stērlings guva savus pirmos vārtus UEFA Čempionu līgā, izbraukumā ar 3:1 uzvarot Sevilla.[66] 8. decembrī viņš guva divus vārtus "City" labā, pēdējās grupu turnīra spēles pēdējās desmit minūtēs, pret Menhengladbahas "Borussia", palīdzot 2:1 deficītu pārvērst uzvarā, ar 4:2, un nodrošinot, ka "City" apsteidz Juventus savā grupā kopvērtējumā.[67] 2016. gada 20. martā viņš guva cirkšņa savainojumu, zaudējot ar 1:0 konkurentiem, Mančestras "United", un izlaida astoņas nedēļas.[68] Stērlings galu galā zaudēja vietu sākumsastāvā.[69]

2016–2018

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stērlings regulāri spēlēja Mančestras "City" komandā, Pepa Gvardiolas vadībā, 2016.–2017. gada sezonas sākuma mačos.[70] Viņš bija Premjerlīgas mēneša spēlētājs 2016. gada augustā, pēc tam, kad trijās spēlēs guva divus vārtus un atdeva vienu rezultatīvu piespēli.[71] 2017. gada 21. februārī Stērlings guva ievadvārtus, iesaistoties arī Serhio Aguero vārtu guvumā, Čempionu līgas turnīrā, mājās, ar 5:3 uzvarot Monaco.[72]

2017. gada 26. augustā Stērlings guva uzvaras vārtus, izbraukumā, ar 2:1 uzvarot AFC Bournemouth kompensācijas laikā. Tiesnesis Maiks Dīns viņu noraidīja, parādot otru dzelteno kartīti, pēc tam, kad viņš svinēja vārtu guvumu ceļojošo atbalstītāju starpā, kuri bija izskrējuši laukumā.[73] 2017. gada 29. novembrī Stērlings guva uzvaras vārtus 96. minūtē, pret "Southampton", mājās, uzvarot ar 2:1.[74] Viņš guva savus astoņpadsmitos un pēdējos līgas vārtus sezonā, 2018. gada 22. aprīlī, uzvarot "Swansea City", ar 5:0, kas bija viņa vislabākais rādītājs šajā karjeras posmā.[75]

2018–2019

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Anglijas izlases Pasaules kausa izcīņas kampaņas, Stērlings nekavējoties atgriezās Mančestras "City" starta sastāvā. 2018. gada 12. augustā, mazāk nekā mēnesi pēc tam, kad Anglijas izlase ar 2:0 zaudēja Beļģijai izslēgšanas spēlē par trešo vietu, Stērlings guva ievadvārdus, Mančestras "City" uzvarot ar 2:0, izbraukumā, pret Arsenal.[76] Tie bija Stērlinga 50. Premjerlīgas vārti.[77] 2018. gada 4. novembrī Stērlings divreiz guva vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles, savā laukumā, ar 6:1 uzvarot "Southampton", gūstot savus 50. vārtus Mančestras "City" rindās visos turnīros.[78] 2018. gada novembrī viņš parakstīja trīs gadu līguma pagarinājumu ar "City", līdz 2023. gadam.[79]

2019. gadu viņš sāka ar 2:1 uzvaru pret "Liverpool", kur asistēja Lerojam Sanē uzvaras vārtu guvumā.[80] 2019. gada 6. janvārī viņš guva vārtus un asistēja vienā vārtu guvumā, 7:0 uzvarā pret "Rotherham".[81] 2019. gada 20. janvārī viņš guva vārtus, palīdzot "City" ar 3:0 uzvarēt "Huddersfield Town".[82] 2019. gada 3. februārī viņš asistēja divos no Serhio Aguero vārtiem, pārspējot "Arsenal" ar 3:1, kas palīdzēja "City" pietuvoties "Liverpool" divu punktu attālumā.[83] 20. februārī, Čempionu līgas pirmajā kārtā, pret Schalke, viņš 90. minūtē guva uzvaras vārtus, uzvarot ar 3:2.[84] 2019. gada EFL kausa finālā, 24. februārī, viņš guva uzvaras soda sitienu, soda sitienu sērijā, iegūstot kausu.[85] Nākamajā mēnesī viņš pirmo reizi, kopš 2015. gada, 13 minūšu laikā guva hat-trick, kas bija sezonas ātrākais hat-trick, nodrošinot uzvaru pār Watford, ar 3:1.[86] Viņš vēlreiz guva vārtus atbildes spēlē, "Man City" Čempionu līgas cīņā ar "Schalke", palīdzot klubam gūt uzvaru ar 7:0 (10:2), atkārtojot rekordu sacensību izslēgšanas fāzē gūto vārtu starpības ziņā.[87][88] 2019. gada 17. aprīlī Stērlings guva divus vārtus Mančestras "City" uzvarā, ar 4:3, pār "Tottenham Hotspur", UEFA Čempionu līgas ceturtdaļfināla atbildes spēlē; tomēr viņi izstājās no turnīra, izbraukumā gūto vārtu ziņā, zaudējot ar 1:0 pirmajā spēlē.[89] 2019. gada 18. maijā Stērlings guva divus vārtus, 2019. gada FA kausa finālā, Mančestras "City" ar 6:0 sagraujot "Watford", izcīnot trīs trofejas valsts mērogā.[90]

2018.–2019. gada sezonā viņš tika iekļauts "PFA Premjerlīgas gada komandā" un ieguva "PFA Gada labākā jaunā spēlētāja" un "FWA Gada futbolista" titulu.

2019–2020: Trīsdesmit vārtu sezona

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Stērlings (pa labi) "Manchester City" sastāvā, 2021. gadā

2019. gada FA Community Shield spēlē pret "Liverpool", 4. augustā, Stērlings guva mača ievadvārdus, nospēlējot neizšķirti, 1:1; galu galā, Mančestras "City" uzvarēja ar 5:4, pēcspēles soda sitienu sērijā.[91] Mančestras "City" 2019.–2020. gada Premjerlīgas atklāšanas spēlē, Stērlings guva "hat-trick" otrajā puslaikā, kas bija viņa trešais kalendārajā gadā, izbraukumā ar 5:0 uzvarot "West Ham".[92] 2019. gada 22. oktobrī Stērlings guva savu pirmo UEFA Čempionu līgas "hat-trick", 2019.–2020. gada sezonas grupu turnīrā, ar 5:1 uzvarot Atalanta.[93]

2020. gada februārī, intervijā Diario AS, Stērlingam jautāja, vai viņš kādu dienu vēlētos spēlēt Madrides "Real". Atbildot, Stērlings paskaidroja, ka "Neviens nezina, kas būs nākotnē. Esmu spēlētājs un vienmēr esmu atvērts izaicinājumiem, taču šobrīd mans izaicinājums ir "City", un es esmu patiesi laimīgs."[94]

2020. gada 11. jūlijā Stērlings guva savu trešo "hat-trick" sezonā, izbraukumā ar 5:0 pārspējot Brighton komandu.[95] Sezonas pēdējās trīs līgas spēlēs viņš guva vēl trīs vārtus, noslēdzot sezonu ar kopā 20 gūtiem vārtiem, kas ir viņa visu laiku labākais rādītājs Premjerlīgā.

2020. gada 7. augustā viņš guva ievadvārdus, mājās ar 2:1 uzvarot Madrides "Real", izslēdzot to no Čempionu līgas, astotdaļfinālā. Tie bija viņa 100. vārti "City" komandā visos turnīros, kļūstot par pirmo angli, kurš sasniedzis šo skaitli klubā, kopš Denisa Tjūārta, 1981. gadā.[96] 2020. gada 15. augustā Mančestras "City" Čempionu līgas ceturtdaļfinālā ar 3:1 zaudēja Lyon, kurā Stērlings neizmantoja iespēju trāpīt tukšos vārtos, lai panāktu izlīdzinājumu, kad rezultāts bija 2:1 "Lyon" labā.[97]

2020–2021: Čempionu līgas finālists

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stērlings guva savus pirmos vārtus jaunajā kampaņā, 2020. gada 30. septembrī, gūstot divus vārtus, izcīnot uzvaru ar 3:0, pret Burnley, EFL kausa izcīņā.[98] Nākamajā "Pilsētnieku" spēlē, kas notika 3. oktobrī, viņš guva savus pirmos Premjerlīgas vārtus sezonā, pret Leeds United, izbraukumā, spēlējot neizšķirti, 1:1, un guva vēl vienus nākamajā mačā, pēc divām nedēļām, pret Arsenal, uzvarot mājās, ar 1:0.[99][100] Savus pirmos vārtus tosezon Čempionu līgā viņš guva izbraukumā, pret Marseille, 27. oktobrī, uzvarot ar 3:0, asistējot arī Ilkaja Gindogana vārtu guvumā.[101]

2021. gada sākumā viņš guva vārtus trīs līgas mačos pēc kārtas, 26. janvārī atzīmējoties ar vārtu guvumu un rezultatīvu piespēli pret West Bromwich Albion, kā arī februārī, gūstot vārtus izbraukumā, pret "Burnley", un savu bijušo klubu, Liverpool.[102][103][104] Viņa vārti pret "Sarkanajiem" bija viņa 100. vārti Mančestras "City" komandā, Pepa Gvardiolas vadībā, visos turnīros. Viņš arī 21. februārī vēlreiz guva vārtus pret "Arsenal", kas kļuva par viņa piekto vārtu guvumu sešās spēlēs pret "Lielgabalniekiem".[105] 29. maijā viņš tika iekļauts sākumsastāvā, 2021. gada UEFA Čempionu līgas finālā, kur Mančestras "City" ar 1:0 zaudēja Chelsea.[106]

2021–2022: Pēdējā sezona

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stērlings "atvēra savu vārtu kontu" 2021.–2022. gada sezonā, pret Norwich City, 2021. gada 21. augustā, uzvarot mājās, ar 5:0.[107] 3. novembrī viņš guva savus pirmos Čempionu līgas vārtus sezonā, uzvarot Club Brugge, ar 4:1, bet pēc tam atkal guva vārtus nākamajā Čempionu līgas spēlē, pret Paris-Saint Germain, 24. novembrī, uzvarot ar 2:1.[108][109]

Decembrī Stērlings turpināja gūt vārtus četros Premjerlīgas mačos pēc kārtas, izbraukumā gūstot vārtus pret Watford un Ņūkāslas "United", kā arī savā laukumā, pret Wolves un Leicester City, kur pēdējā tika gūti divi vārti.[110][111][112][113] Šie vārti viņam palīdzēja pievienoties Premier League 100 Club un iegūt Premjerlīgas mēneša labākā spēlētāja balvu 2021. gada decembrī.[114]

2022. gada 12. februārī Stērlings guva savu piekto Premjerlīgas hat-trick, pret "Norwich City", izbraukumā, uzvarot ar 4:0.[115] Trīs dienas vēlāk, ar gūtajiem vārtiem UEFA Čempionu līgas astotdaļfināla pirmajā spēlē, ar 5:0 izbraukumā uzvarot Sporting CP, Stērlings iekļuva Mančestras "City" visu laiku labāko vārtu guvēju desmitniekā.[116] 8. maijā viņš guva divus vārtus pret Ņūkāslas "United", uzvarot mājās ar 5:0, bet trīs dienas vēlāk atkal guva vārtus, uzvarot "Wolves" ar 5:1, kas bija viņa pēdējie vārti kluba labā.[117][118]

Chelsea

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada 13. jūlijā Stērlings noslēdza piecu gadu līgumu ar "Chelsea" par maksu 47,5 miljonu sterliņu mārciņu apmērā.[119] 6. augustā viņš debitēja klubā, izbraukumā ar 1:0 uzvarot Everton.[120] 27. augustā Stērlings guva savus pirmos vārtus kluba labā, divus vārtus spēlē, uzvarot Leicester City, ar 2:1, un pievienoja vēl vienus vārtus nākamajā mačā, pret Southampton, zaudējot viesos ar 2:1.[121][122] Savus pirmos Čempionu līgas vārtus sezonā viņš guva jaunieceltā Greiema Potera vadībā, 14. septembrī, mājās, spēlējot neizšķirti, 1:1, pret RB Salzburg.[123]

2023. gada 7. martā Stērlings guva vārtus pret Dortmundes "Borussia", "Chelsea" astotdaļfināla atbildes spēlē, kurā "Blues" savā laukumā uzvarēja ar 2:0, palīdzot komandai iekļūt ceturtdaļfinālā.[124] 13. maijā viņš guva divus vārtus, savā laukumā nospēlējot neizšķirti, 2:2, pret Notingemas "Forest".[125]

2023. gada 25. augustā Stērlings guva savus pirmos vārtus 2023.–2024. gada sezonā un vēlāk guva divus vārtus otrajā puslaikā pret Luton Town, kas beidzās ar "Chelsea" uzvaru 3:0.[126]

Starptautiskā karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jauniešu izlases

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stērlings dzimis Jamaikā un jaunībā pārcēlās uz Angliju, un viņam ir dubultpilsonība.[127] Stērlings pirmo reizi pārstāvēja Angliju U-16 līmenī, 2009. gada novembrī, mačā pret Ziemeļīriju.[128] Runājot par iespēju spēlēt Jamaikas izlasē, Stērlings teica: "Kad pienāks laiks šim lēmumam, tad es to izlemšu, bet, ja Jamaikas izlase mani izsauks, kāpēc gan ne?"[129]

Stērlings tika izvēlēts Anglijas izlasē, 2011. gada FIFA U-17 pasaules kausā. Viņš guva vārtus pēc tālsitiena, Anglijas izlases uzvarā, ar 2:0, pret Ruandu, Pačukā.[130] Viņš arī guva vārtus pret Argentīnu otrajā kārtā, mačā, kurā Anglija uzvarēja ar 4:2, pēcspēles soda sitienu sērijā.[131] 2012. gada oktobra sākumā viņš pirmo reizi tika izsaukts uz Anglijas U-21 izlasi un 16. oktobrī debitēja kā maiņas spēlētājs, mačā pret Serbiju.[132][133] Savus pirmos vārtus Anglijas U21 izlasē viņš guva 2013. gada 13. augustā, uzvarot Skotiju, ar 6:0.[134]

Pieaugušo izlase

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Stērlings Anglijas izlases sastāvā 2018. gada FIFA Pasaules kausā

2012. gada 10. septembrī Stērlings pirmo reizi tika izsaukts uz Anglijas pieaugušo izlasi, 2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas spēlei pret Ukrainu, kurā viņš palika uz rezervistu soliņa.[135][136]

Stērlings Anglijas izlasē debitēja 2012. gada 14. novembrī, draudzības spēlē izbraukumā, pret Zviedriju.[137] 2014. gada 5. martā Stērlings aizvadīja savu otro spēli un tika atzīts par spēles labāko spēlētāju, Anglijai draudzības spēlē, Vemblija stadionā, ar 1:0 pārspējot Dāniju.[138][139]

2014. gada 12. maijā Stērlings tika iekļauts Anglijas 23 spēlētāju izlasē, dalībai 2014. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā.[140] Pirmsturnīra draudzības spēlē, 4. jūnijā, pret Ekvadoru, Maiami, savā ceturtajā spēlē, Stērlings veica izklupienu pret Antonio Valensiju, kurš reaģēja, satverot Stērlinga kaklu; abi par savu rīcību saņēma sarkanās kartītes.[141] Vēlāk Valensija atvainojās par savu reakciju.[142][143] 14. jūnijā Stērlings startēja Anglijas grupas atklāšanas spēlē, Manausā ar 2:1 zaudējot Itālijai, un BBC viņu novērtēja kā komandas labāko spēlētāju.[144]

2015. gada 27. martā Stērlings guva savus pirmos vārtus Anglijas izlases labā, UEFA Euro 2016 kvalifikācijas spēlē, ar 4:0 uzvarot Lietuvu, Vemblija stadionā.[145] 2015. gada 9. oktobrī Stērlings guva savus otros vārtus kvalifikācijas turnīrā, uzvarot Igauniju, ar 2:0.[146] Viņš bija viens no 23 finālturnīram izvēlētajiem spēlētājiem.[147]

Viņš tika iekļauts Anglijas izlases 23 spēlētāju sastāvā 2018. gada FIFA Pasaules kausam.[148]

Pēc 27 spēlēm bez vārtu guvuma Anglijas izlases labā, Stērlings 2018. gada 15. oktobrī guva divus vārtus UEFA Nāciju līgas grupas spēlē, pret Spāniju. Anglija izcīnīja uzvaru ar 3:2.[149]

Stērlings guva savu pirmo hat-trick Anglijas izlases sastāvā, 2019. gada 22. martā, Vemblija stadionā, UEFA Euro 2020 kvalifikācijas spēlē, ar 5:0 uzvarot Čehiju.[150]

2019. gada oktobrī Stērlings guva divus, ar 6:0 sagraujot Bulgāriju.[151] Stērlinga pirmie vārti spēlē nozīmēja, ka viņš atkārtoja rekordu, kas kopīgi piederēja Erikam Brukam un Frensisam Lī par lielāko Anglijas izlasē gūto vārtu skaitu, ko guvis "Manchester City" spēlētājs (10). Stērlinga otrie vārti spēlē nozīmēja, ka viņš kļuva par vienīgo rekordistu šajā ziņā (lai gan viņa otrie vārti spēlē bija viņa divpadsmitie vārti Anglijas izlasē kopumā, tie bija vienpadsmitie kā "Manchester City" spēlētājam).[nepieciešama atsauce]

2019. gada novembrī Stērlings tika izslēgts no Anglijas izlases pēc konflikta ar izlases komandas biedru, bet sāncensi klubu līmenī, Džo Gomesu.[152]

2021. gada 13. jūnijā Stērlings guva vienīgos vārtus pret Horvātiju, ar uzvaru iesākot Anglijas UEFA Euro 2020 kampaņu.[153] 22. jūnijā viņš guva arī vienīgos vārtus uzvarā pret Čehiju, ar 1:0, palīdzot Anglijai ieņemt pirmo vietu D Grupā.[154] 29. jūnijā viņš guva pirmos vārtus pret Vāciju, astotdaļfinālā. Anglija uzvarēja spēlē ar 2:0 un iekļuva ceturtdaļfinālā.[155] 7. jūlijā, Anglijas izlases pusfināla spēlē pret Dāniju, Stērlings pagarinājumā ieguva tiesības izpildīt soda sitienu, kad rezultāts bija 1:1.[156] Bijušais "Liverpool"/Mančestras "City" spēlētājs Dītmars Hāmanis, kā arī sociālie tīkli, viņu apsūdzēja par simulēšanu šajā incidentā.[157][158] Soda sitiens tika atvairīts, bet atlēkušo bumbu vārtos iesita Harijs Keins, Anglijai iekļūstot finālā.[156]

Stērlings Anglijas izlases sastāvā 2022. gada FIFA Pasaules kausā

2022. gada 21. novembrī Stērlings guva Anglijas izlases trešos vārtus, 2022. gada FIFA Pasaules kausa izcīņas atklāšanas spēlē, uzvarot Irānu, ar 6:2.[159] 4. decembrī Stērlings pameta Anglijas izlasi Pasaules kausā Katarā, lai atgrieztos Londonā, pēc tam, kad viņa mājās ielauzās bruņoti iebrucēji, kamēr tur atradās viņa ģimene.[160] Tomēr, viņš atgriezās Anglijas izlasē, pirms ceturtdaļfināla spēles, pret Franciju.[161]

Personīgā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viņam ir viena meita, Melodija Rouza, kura dzimusi 2012. gadā, pēc neilga laika attiecībām.[162]

2013. gada 8. augustā Stērlings tika arestēts par iespējamiem draudiem savai bijušajai draudzenei, modelei. 20. septembrī viņš tika atzīts par nevainīgu, pierādījumu trūkuma dēļ.[163][164]

2017. gada jūnijā, pēc Grenfela torņa ugunsgrēka, kurā bojā gāja 71 cilvēks, Stērlings veica ievērojamu ziedojumu ugunsgrēkā cietušajiem.[165]

2017. gada 16. decembrī Stērlingam ārpus Mančestras "City" treniņlaukuma uzbruka vīrietis, kurš viņa virzienā izteica rasistiskus saukļus. Četras dienas vēlāk, 29 gadus vecais Karls Andersons, tiesāts futbola huligāns, atzina savu vainu rasistiskā uzbrukumā, un viņam tika piespriests 16 nedēļu cietumsods, un 100 mārciņu naudas sods.[166] The Guardian uzteica Stērlinga izturību un drosmi, izlemjot spēlēt tikai četras stundas pēc tam.[167]

Stērlingam uz kājas ir uztetovēts M16 ierocis, par ko viņš saņēma kritiku no vardarbības apkarošanas grupām; atbildot, Stērlings sacīja, ka tetovējumam ir dziļāka nozīme, un atsaucās uz savu tēvu, kurš tika nogalināts, kad Stērlingam bija divi gadi.[168]

Stērlings tika iecelts par Britu Impērijas ordeņa kavalieri (MBE) 2021. gadā, par nopelniem rasu vienlīdzības jomā sportā.[169]

Stērlings dzīvo 6 miljonus sterliņu mārciņu vērtā īpašumā Oksšotā, Sari.[170][171][172]

Sponsori

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gadā Stērlings parakstīja sponsorlīgumu ar amerikāņu sporta apģērbu un aprīkojuma piegādātāju Nike. Viņš parādījās "Nike Green Speed ​​II" reklāmā kopā ar Mario Geci, Teo Volkotu, Edenu Azāru, Kristianu Eriksenu un Stefanu el Šaarāvī 2012. gada novembrī.[173][174] 2013. gada janvārī viņš modelēja jauno "Nike Mercurial Vapor IX".[175] Sākot ar 2020. gadu, Stērlings kļuva par Gillette vēstnieku, parādoties zīmola reklāmās Apvienotajā Karalistē.[176] 2021. gada maijā viņš paziņoja, ka parakstījis vairāku gadu līgumu ar New Balance.[177][178]

Sasnieugmi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Manchester City

Chelsea

Anglijas izlase

Individuālie sasniegumi

Ordeņi

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Raheem Sterling». Barry Hugman's Footballers. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 4. aprīlis.
  2. ↑ «Raheem Sterling». Chelsea F.C.
  3. ↑ «Premier League clubs submit squad lists». Premier League. 2011. gada 2. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. septembrī. Skatīts: 2011. gada 3. septembris.
  4. ↑ «Squads for 2017/18 Premier League confirmed». www.premierleague.com (angļu). Skatīts: 2024-02-04.
  5. ↑ «Barry Hugman's Footballers - Raheem Sterling». barryhugmansfootballers.com. Skatīts: 2024-02-04.
  6. ↑ David Prentice. «Liverpool FC’s Raheem Sterling happy to keep taking the hits – so long as he’s contributing to goals». Liverpool Echo (angļu), 2013-01-22. Skatīts: 2024-02-04.
  7. ↑ 7,0 7,1 «As hype grows around Raheem Sterling». jamaica-gleaner.com (angļu). 2011-02-23. Skatīts: 2024-02-04.
  8. ↑ 8,0 8,1 «Maverley's son Liverpool's baller Raheem's return inspires». jamaica-gleaner.com (angļu). 2012-07-01. Skatīts: 2024-02-04.
  9. ↑ 161385360554578. «Manchester City star Raheem Sterling reveals where his running style came from». talkSPORT (en-gb), 2018-02-02. Skatīts: 2024-02-04.
  10. ↑ Telegraph Sport. «Raheem Sterling reveals meaning behind new gun tattoo». The Telegraph (en-GB), 2018-05-28. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2024-02-04.
  11. ↑ David Sanderson. «Pride and bafflement as family see Sterling mesmerise a nation» (angļu), 2024-02-04. ISSN 0140-0460. Skatīts: 2024-02-04.
  12. ↑ «Raheem Sterling: From school struggles to a class of his own». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-04.
  13. ↑ «Raheem Sterling, England’s new wunderkind». Channel 4 News (en-GB). 2014-06-18. Skatīts: 2024-02-04.
  14. ↑ 14,0 14,1 14,2 Andy Hunter. «Raheem Sterling: the mother’s boy from Jamaica who became a man». The Guardian (en-GB), 2018-06-02. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-02-04.
  15. ↑ «'Phenomenon' Sterling's rise to the top». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-04.
  16. ↑ «On the Bench ... With Raheem Sterling, a Winger Catching the Eye at Liverpool - FanHouse UK». web.archive.org. 2011-02-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-02-20. Skatīts: 2024-02-05.
  17. ↑ «10 things you need to know about Raheem Sterling plus video of him in action». Skatīts: 2024. gada 5. februārī.
  18. ↑ «Raheem sterling for Reds' youth». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2024-02-05.
  19. ↑ «Liverpool 1-2 Wigan». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-05.
  20. ↑ «Liverpool 0-1 Fulham». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-05.
  21. ↑ «Liverpool 4-1 Chelsea». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-05.
  22. ↑ «Europa League: FC Gomel 0 Liverpool 1 - match report». The Telegraph (angļu). 2012-08-02. Skatīts: 2024-02-05.
  23. ↑ «Own goal gives Reds advantage». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 24. Jūnijs. Skatīts: 2024. gada 6. februārī.
  24. ↑ «Liverpool 2-2 Man City». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-06.
  25. ↑ «Young Boys 3-5 Liverpool». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-06.
  26. ↑ «Rodgers reveals work behind goal - Liverpool FC». web.archive.org. 2014-09-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-09-05. Skatīts: 2024-02-06.
  27. ↑ «Sterling commits future to LFC - Liverpool FC». web.archive.org. 2012-12-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-12-24. Skatīts: 2024-02-06.
  28. ↑ «Liverpool 3-0 Sunderland». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-06.
  29. ↑ «Liverpool 4-2 Notts County». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-07.
  30. ↑ «Liverpool 3-1 Cardiff City». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-07.
  31. ↑ «Liverpool 5-1 Arsenal». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-07.
  32. ↑ Daniel Taylor. «Philippe Coutinho gives Liverpool edge despite Manchester City fightback». The Guardian (en-GB), 2014-04-13. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-02-07.
  33. ↑ Sachin Nakrani. «Raheem Sterling's double gives Liverpool edge over Norwich City». The Guardian (en-GB), 2014-04-20. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-02-07.
  34. ↑ «PFA Player of the Year award shortlist: Gerrard and Lallana nominated». The Guardian (en-GB). 2014-04-18. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-02-07.
  35. ↑ «April Player of the Month revealed». Liverpool FC. 2014-05-08. Skatīts: 2024-02-07.
  36. ↑ «Suarez bags treble at awards dinner». Liverpool FC. 2014-05-06. Skatīts: 2024-02-07.
  37. ↑ «Liverpool 2-1 Southampton». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-11.
  38. ↑ «Tottenham Hotspur 0-3 Liverpool». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-11.
  39. ↑ «Revealed: August's Player of the Month». Liverpool FC. 2014-09-23. Skatīts: 2024-02-11.
  40. ↑ UEFA.com. «Raheem Sterling | UEFA Champions League 2023/24». UEFA.com (angļu). Skatīts: 2024-02-11.
  41. ↑ «Manchester United 3 Liverpool 0, match report: David de Gea the Old Trafford hero as rivals are swept aside». The Telegraph (angļu). 2014-12-14. Skatīts: 2024-02-11.
  42. ↑ «Bournemouth 1-3 Liverpool». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-11.
  43. ↑ Guardian sport. «Liverpool’s Raheem Sterling wins Europe’s Golden Boy award for 2014». The Guardian (en-GB), 2014-12-20. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-02-12.
  44. ↑ 44,0 44,1 Kristian Walsh. «Raheem Sterling named Europe's Golden Boy after excellent year at Liverpool FC». Liverpool Echo (angļu), 2014-12-20. Skatīts: 2021-02-09.
  45. ↑ «Sterling suns himself in Jamaica». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-12.
  46. ↑ «'Sterling not the finished article'». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-12.
  47. ↑ «Premier League: Daniel Sturridge scores on return as Liverpool prove too strong for West Ham». FOX SPORTS (en-AU). Skatīts: 2024-02-12.
  48. ↑ «Bolton Wanderers 1-2 Liverpool». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-12.
  49. ↑ «Southampton 0-2 Liverpool». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-12.
  50. ↑ «Liverpool 2-0 Newcastle United». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-16.
  51. ↑ «Sterling booed receiving Reds award». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-16.
  52. ↑ «Hodgson to keep faith with Sterling». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-16.
  53. ↑ «Men's PFA Young Player of the Year: Nominees». Skatīts: 2024. gada 16. februārī.
  54. ↑ Andy Kelly. «Rodgers: Raheem Sterling has been offered 'incredible deal' to stay with Reds». Liverpool Echo (angļu), 2015-02-09. Skatīts: 2024-02-16.
  55. ↑ Andy Kelly. «No Liverpool FC deal with Raheem Sterling before the summer - Brendan Rodgers». Liverpool Echo (angļu), 2015-03-20. Skatīts: 2024-02-16.
  56. ↑ «I'm not a money-grabber - Sterling». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-16.
  57. ↑ Benedict Moore-Bridger. «EXCLUSIVE: Raheem Sterling’s agent confirms star wants to leave Liverpool». Evening Standard (angļu), 2016-01-08. Skatīts: 2024-02-16.
  58. ↑ «Liverpool reject second Sterling bid». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-16.
  59. ↑ «Gerrard disappointed with Sterling». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-16.
  60. ↑ «Raheem Sterling turning his back on Liverpool, says Graeme Souness». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2024-02-16.
  61. ↑ 61,0 61,1 «Man City complete £49m Sterling deal». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-21.
  62. ↑ Anthony Jepson. «Man City transfers: Blues agree £49m Raheem Sterling deal». Manchester Evening News (angļu), 2015-07-12. Skatīts: 2024-02-21.
  63. ↑ «West Brom 0-3 Manchester City». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-21.
  64. ↑ «Raheem Sterling scores his first goal for Manchester City - but doesn't want to talk about it afterwards». The Telegraph (angļu). 2015-08-30. Skatīts: 2024-02-21.
  65. ↑ Jamie Jackson. «Manchester City’s Raheem Sterling hits hat-trick in rout of Bournemouth». The Observer (en-GB), 2015-10-17. ISSN 0029-7712. Skatīts: 2024-02-21.
  66. ↑ David Anderson. «Sevilla 1-3 Manchester City match report». The Mirror (angļu), 2015-11-03. Skatīts: 2024-02-26.
  67. ↑ «Man City 4-2 Borussia Monchengladbach». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-02-26.
  68. ↑ «Sterling could miss rest of season - source». ESPN.com (angļu). 2016-03-23. Skatīts: 2024-02-26.
  69. ↑ James Robson. «Manuel Pellegrini explains why Raheem Sterling has been dropped to the bench». Manchester Evening News (angļu), 2016-03-19. Skatīts: 2024-02-26.
  70. ↑ «Raheem's rebirth – how Pep has turned Sterling into a star again». Skatīts: 2024. gada 1. martā.
  71. ↑ «Raheem Sterling voted EA SPORTS Player of the Month». www.premierleague.com (angļu). Skatīts: 2024-03-01.
  72. ↑ «Manchester City 5-3 Monaco». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-01.
  73. ↑ «Manchester City 2-1 AFC Bournemouth (Aug 26, 2017) Final Score». ESPN (angļu). Skatīts: 2024-03-04.
  74. ↑ «Manchester City 2-1 Southampton». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-04.
  75. ↑ «Manchester City 5-0 Swansea City». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-04.
  76. ↑ «Arsenal vs. Manchester City - 12 August 2018 - Soccerway». us.soccerway.com. Skatīts: 2024-03-04.
  77. ↑ «Man City News: Raheem Sterling reaches 50 Premier League goals with Arsenal strike | Goal.com». www.goal.com (angļu). 2018-08-12. Skatīts: 2024-03-04.
  78. ↑ «City 6–1 Southampton: Brief highlights». Skatīts: 2024. gada 4. martā.
  79. ↑ «Sterling signs new Man City contract». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-04.
  80. ↑ «Manchester City 2-1 Liverpool (Jan 3, 2019) Game Analysis». ESPN (angļu). Skatīts: 2024-03-06.
  81. ↑ «Manchester City 7-0 Rotherham United (Jan 6, 2019) Team Stats». ESPN (angļu). Skatīts: 2024-03-06.
  82. ↑ «Man City beat managerless Huddersfield». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-06.
  83. ↑ «Man City 3-1 Arsenal: Sergio Aguero hat-trick cuts Liverpool's lead to two points». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2024-03-06.
  84. ↑ «Manchester City 3-2 Schalke 04 (Feb 20, 2019) Game Analysis». ESPN (angļu). Skatīts: 2024-03-06.
  85. ↑ «Manchester City 0-0 Chelsea (Feb 24, 2019) Commentary». ESPN (angļu). Skatīts: 2024-03-06.
  86. ↑ «Sterling hat-trick helps Man City beat Watford». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-06.
  87. ↑ «Manchester City equal Champions League record». Skatīts: 2024. gada 11. martā.
  88. ↑ Stuart Brennan. «Man City break another record in Champions League rampage against Schalke». Manchester Evening News (angļu), 2019-03-12. Skatīts: 2024-03-11.
  89. ↑ «Spurs stun Man City on away goals in modern classic». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-11.
  90. ↑ «Man City win FA Cup to clinch domestic treble». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-11.
  91. ↑ Rob Smyth. «Liverpool 1-1 Manchester City: Bravo save seals Community Shield on penalties – as it happened». the Guardian (en-GB), 2019-08-04. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-03-11.
  92. ↑ «West Ham United 0-5 Manchester City». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-11.
  93. ↑ Richard Jolly. «Sterling hat-trick helps 10-man Manchester City thrash Atalanta 5-1». The Guardian (en-GB), 2019-10-22. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-03-11.
  94. ↑ «Guardiola defends Sterling interview». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-11.
  95. ↑ «Sterling hat-trick as City hit five». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-11.
  96. ↑ «Raheem Sterling at 100: Manchester City's leading man». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2024-03-11.
  97. ↑ «'He got 2020-ed' - Sterling & Ederson singled out for blunders as Man City crash out of Champions League | Goal.com». www.goal.com (angļu). 2020-08-15. Skatīts: 2024-03-11.
  98. ↑ «Sterling double helps Man City to quarter-finals». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-11.
  99. ↑ «Rodrigo earns Leeds a draw against Man City». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-12.
  100. ↑ «Sterling winner as Man City beat Arsenal». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-12.
  101. ↑ «Man City ease to victory in Marseille». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-12.
  102. ↑ «Man City hammer West Brom to go top». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-12.
  103. ↑ «Man City beat Burnley to restore lead». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-12.
  104. ↑ «Man City put four past Reds at Anfield». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-12.
  105. ↑ «Guardiola surprised by Man City winning run». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-12.
  106. ↑ «Champions League final: Man City's Raheem Sterling hints 'behind scenes' issues played role in his down season». CBSSports.com (angļu). 2021-05-29. Skatīts: 2024-03-12.
  107. ↑ «Man City score five to thrash Norwich». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-13.
  108. ↑ «Man City seal easy win over Club Bruges». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-13.
  109. ↑ «Man City beat PSG to seal top spot». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-13.
  110. ↑ «Man City beat Watford to move top». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-13.
  111. ↑ «Sterling gives Man City win over Wolves». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-13.
  112. ↑ «Leaders Man City extend winning run». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-13.
  113. ↑ «Man City hold off Leicester to move six points clear». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-13.
  114. ↑ Simon Bajkowski. «Man City star Sterling sets target after winning Premier League award». Manchester Evening News (angļu), 2022-01-14. Skatīts: 2024-03-13.
  115. ↑ «Sterling scores hat-trick as Man City beat Norwich». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-13.
  116. ↑ «Raheem Sterling enters top 10 City goalscorers». Skatīts: 2024. gada 13. martā.[novecojusi saite]
  117. ↑ «Man City thrash Newcastle to go three clear at top». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-13.
  118. ↑ «De Bruyne scores four to send Man City clear». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-13.
  119. ↑ «Raheem Sterling: Chelsea sign forward from Man City for £47.5m, with Thomas Tuchel saying he was their number one transfer priority». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2024-03-13.
  120. ↑ «Chelsea win at injury-hit Everton in scrappy game». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-13.
  121. ↑ «Chelsea 2-1 Leicester: Raheem Sterling scores twice and Conor Gallagher sent off as Blues beat Foxes». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2024-03-13.
  122. ↑ «Saints fight back for deserved win over Chelsea». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-13.
  123. ↑ «Chelsea held to draw by Red Bull Salzburg». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-13.
  124. ↑ «Chelsea reach Champions League quarter-finals». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-15.
  125. ↑ «'We have two cup finals' - two-goal Awoniyi on Forest's task». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-15.
  126. ↑ «WATCH: Back to his best! Raheem Sterling dazzles and dances through the Luton box to score for Chelsea | Goal.com». www.goal.com (angļu). 2023-08-25. Skatīts: 2024-03-15.
  127. ↑ Andy Hunter. «Liverpool's Raheem Sterling pledges international future to England». The Guardian (en-GB), 2012-12-25. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-03-15.
  128. ↑ «TheFA.com - Raheem Sterling». web.archive.org. 2016-02-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-07-16. Skatīts: 2024-03-15.
  129. ↑ Hall, Arthur (11 November 2009). "Jamaican takes UK youth football by storm". The Gleaner. Kingston. p. 1.
  130. ↑ «Rwanda beaten in World U17 opener». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-15.
  131. ↑ «England Under-17s to face Germany in the quarter-finals of the World Cup following victory over Argentina on penalties». Skatīts: 2024. gada 16. martā.
  132. ↑ «Sterling given England U21 call». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-16.
  133. ↑ «Serbia U21 0-1 England U21». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-16.
  134. ↑ «England U21s put six past Scotland». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-16.
  135. ↑ «Shock England call for trio». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2024-03-16.
  136. ↑ «England 1–1 Ukraine». Skatīts: 2024. gada 16. martā.
  137. ↑ «Sweden 4-2 England». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-16.
  138. ↑ «Hodgson impressed by England's young lions». SBS News (angļu). Skatīts: 2024-03-16.
  139. ↑ James Pearce. «Henderson hails 'fearless' Sterling after winger's man-of-the-match performance for England». Liverpool Echo (angļu), 2014-03-06. Skatīts: 2024-03-16.
  140. ↑ «Wilshere & Oxlade-Chamberlain in as Hodgson names youthful England 2014 World Cup squad». Skatīts: 2024. gada 16. martā.
  141. ↑ «Ecuador 2-2 England». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-16.
  142. ↑ «Antonio Valencia 'sorry' after sending off in clash with Raheem Sterling». The Telegraph (angļu). 2014-06-05. Skatīts: 2024-03-16.
  143. ↑ «Valencia sorry for grabbing Sterling's neck». ESPN.com (angļu). 2014-06-05. Skatīts: 2024-03-16.
  144. ↑ «How England players rated against Italy». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-16.
  145. ↑ «England 4-0 Lithuania». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-16.
  146. ↑ «England 2-0 Estonia». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-16.
  147. ↑ Dominic Fifield. «England’s Euro 2016 squad: the 23 picked by Roy Hodgson». The Guardian (en-GB), 2016-05-31. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-03-16.
  148. ↑ «Alexander-Arnold named in England squad». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-16.
  149. ↑ 161385360554578. «Raheem Sterling ends his England goal drought in superb style». talkSPORT (en-gb), 2018-10-15. Skatīts: 2024-03-16.
  150. ↑ «Sterling treble as England hammer Czechs». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-16.
  151. ↑ «Bulgaria vs. England - 14 October 2019 - Soccerway». int.soccerway.com. Skatīts: 2024-03-16.
  152. ↑ «Sterling dropped by England after Gomez clash». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-16.
  153. ↑ «Sterling goal seals opening win for England». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-17.
  154. ↑ «England beat Czech Republic to win group». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-17.
  155. ↑ «England end 55-year wait for knockout win over Germany». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-17.
  156. ↑ 156,0 156,1 Jonathan Wilson. «England a Step Away From 'Home' After Decisive Drama Goes Its Way». Sports Illustrated (en-us), 2021-07-07. Skatīts: 2024-03-17.
  157. ↑ Ste McGovern. «Hamann decries Raheem Sterling's 'blatant dive' that led to England penalty». Manchester Evening News (angļu), 2021-07-07. Skatīts: 2024-03-17.
  158. ↑ «England storms into Euro 2020 final, memes say it's coming home». CNET (angļu). Skatīts: 2024-03-17.
  159. ↑ «Saka scores twice as England thrash Iran in opener». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-17.
  160. ↑ «Sterling returns to UK after burglary at family home». BBC Sport (en-GB). 2022-12-04. Skatīts: 2024-03-17.
  161. ↑ Jacob Steinberg. «Sterling returning to World Cup gives England ‘massive lift’, says Phillips». The Guardian (en-GB), 2022-12-08. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-03-17.
  162. ↑ «I'm losing my bad boy image - Sterling». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-17.
  163. ↑ «Liverpool winger Raheem Sterling arrested on charge of assault». The Independent (angļu). 2013-08-09. Skatīts: 2024-03-17.
  164. ↑ Press Association. «Liverpool's Raheem Sterling cleared of assault on former girlfriend». The Guardian (en-GB), 2013-09-20. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-03-17.
  165. ↑ «Sterling to make Grenfell Tower donation». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-17.
  166. ↑ «Hooligan jailed for Sterling race attack». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-17.
  167. ↑ Barney Ronay. «How Raheem Sterling was made into an easy target for gathered intangible rage». The Guardian (en-GB), 2017-12-22. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-03-17.
  168. ↑ «England forward Raheem Sterling defends gun tattoo». BBC News (en-GB). 2018-05-29. Skatīts: 2024-03-17.
  169. ↑ 169,0 169,1 «Page B23 | Supplement 63377, 12 June 2021 | London Gazette | The Gazette». www.thegazette.co.uk. Skatīts: 2024-03-17.
  170. ↑ David Brown, Doha | David Woode, Crime Correspondent. «Jewellery thieves raided Raheem Sterling’s home after family flew to Qatar» (angļu), 2024-03-17. ISSN 0140-0460. Skatīts: 2024-03-17.
  171. ↑ Jamie Grierson. «Police investigate burglary at Raheem Sterling’s Surrey home». The Guardian (en-GB), 2022-12-05. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-03-17.
  172. ↑ Martin Evans. «Suspected thieves arrested near Raheem Sterling's home not linked to footballer's break-in, police say». The Telegraph (en-GB), 2022-12-09. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2024-03-17.
  173. ↑ «Liverpool's Raheem Sterling wears the Nike GS2 | Football Boots» (en-US). 2012-11-25. Skatīts: 2024-03-17.
  174. ↑ «Nike Green Speed, GS2 & GS360 Boots» (en-US). 2018-02-28. Skatīts: 2024-03-17.
  175. ↑ Nike Mercurial Vapor IX - Raheem Sterling. Atjaunināts: 2024-03-17
  176. ↑ Molly Fleming. «Gillette uses football to promote ‘positive versions of masculinity’». Marketing Week (angļu), 2020-02-07. Skatīts: 2024-03-17.
  177. ↑ «Raheem Sterling Reveals Why His New Balance Deal Takes Him to the Next Level». Highsnobiety (angļu). 2021-05-19. Skatīts: 2024-03-17.
  178. ↑ Sam Carp. «Raheem Sterling strikes endorsement deal with New Balance». SportsPro (en-GB), 2021-05-19. Skatīts: 2024-03-17.
  179. ↑ UEFA.com. «History: Man City-Chelsea: UEFA Champions League 2020/21 Final». UEFA.com (angļu). Skatīts: 2024-03-17.
  180. ↑ «Liverpool win EFL Cup with Van Dijk extra-time header». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-17.
  181. ↑ «Sterling & Parris win writers' awards». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2021-02-09.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vārtsargi
Aizsargi
Pussargi
Uzbrucēji
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rahīms_Stērlings&oldid=4129663"