Skice

Skice, arī uzmetums, mets (no grieķu valodas σχέδιος - skedios, "veikts bez sagatavošanās",^[1][2][3] angļu: sketch, itāļu: schizzo), šī vārda nozīmes visplašākajā izpratnē, ir strauji izpildīts brīvrokas zīmējums, kas parasti nav paredzēts kā pabeigts darbs. Skice var kalpot vairākiem mērķiem: tā var attēlot kaut ko, ko mākslinieks redz, tā var piefiksēt kādu ideju, kā arī veicināt idejas tālāku attīstību vēlāk, arī tikt izmantota kā ātrs veids attēla, idejas vai gleznas pamata grafiskai attēlošanai. Skicēšana parasti sastāda noteiktu mākslas studiju daļu.

Termins "skice" visbiežāk tiek attiecināts uz grafisku darbu, kas izpildīts ar kādu no sausajiem līdzekļiem, piemēram, grafīta zīmuli, ogli vai pasteļkrītiņiem. To var lietot arī attiecībā uz zīmējumiem ar rakstāmspalvu un tinti, pildspalvu, ūdenskrāsām un eļļas krāsām. Pēdējie divi parasti tiek dēvēti par "ūdenskrāsu skicēm" un "eļļas skicēm". Skulptori savukārt mēdz veidot trīs dimensiju skices no māla vai plastilīna.

Skice ir vēl kas negatavs, kas apzīmēts tikai vispārīgās formās, līnijās, gaismēnās, krāsu laukumos. Tomēr skicei sevī jau jāsatur turpmākā darba kompozīcijas galvenie noteicēji elementi, ar ko tā atšķiras no studijas.

Kā glezniecībā, tā arī tēlniecībā skice kalpo kā kāda temata kompozīcijas pirmuzmetums, pēc kura vēlāk izveido nodomāto gatavo darbu.^[4]

Termins "skiču albums" jeb "skiču burtnīca" attiecināms uz tukšu lapu salikumu albuma vai burtnīcas veidā, kuru mākslinieks var izmantot, lai tajā zīmētu skices. Skiču albumi var būt gan ar iesietām, gan salīmētām lapām, kas dod iespēju tās nepieciešamības gadījumā no albuma izplēst.

Vairums vizuālo mākslinieku skicēšanu lielākā vai mazākā mērā izmanto kā ideju attēlošanas vai izstrādes veidu. Atsevišķu mākslinieku skices ir kļuvušas labi pazīstamas, pašas kļūstot par mākslas objektiem, kā, piemēram, Leonardo da Vinči un Edgara Degā skices, kas, līdz ar pabeigtām studijām, atrodamas šo mākslinieku skiču burtnīcās.

Vispārīgāka rakstura apcerējums, kas aptver galveno tēmu bez sīkākas detalizācijas; neliels beletristikas tēlojums ļoti savilktā dzejiskā izteiksmē. Skices jēdziens attiecināms gan uz literāru darbu, kas no īpaša stila viedokļa skaitās pabeigts, gan arī uz pirmuzmetumiem tālākai veidošanai. Pirmajā nozīmē skice kā iemīļots siluetiska raksturojuma žanrs Eiropā izplatījās kopš 19. gadsimta beigām impresionisma un simbolisma ietekmē.

Siluetiskas skices veidā savus dzejnieku portretus uzmetis R. de Gurmons (Le Livre des Masques), vācu teātra kritiķis H. Bārs savas recenzijas u.c.

Dzejiskā prozā par modernās skices meistaru uzskata P. Altenbergu. No latviešu rakstniekiem šai žanrā zīmīgākos paraugus devis A. Smilga (Silueti).

Priekšdarba nozīmē skice ietilpst sacerējumā kā detaļu vai sižeta uzmetums.^[5]