Neoliberālisms

Liberālisms
Idejas
Politiskā brīvība Negatīvā brīvība Vārda brīvība Cilvēktiesības Privātīpašums Kapitālisms Tirgus ekonomika Konkurence Sabiedriskais līgums Nācija Vienlīdzība Politiskais plurālisms
Veidi
Klasiskais liberālisms Sociālliberālisms Konservatīvais liberālisms Ekonomiskais liberālisms Neoliberālisms Nacionālais liberālisms Islāma liberālisms Liberālā demokrātija
Skatīt vēl
Sociāldemokrātija Libertisms
s d l

Neoliberālisms ir politiska ideoloģija, kas atbalsta ekonomisko liberālismu, brīvo tirdzniecību, tirgus deregulāciju un privatizāciju. Neoliberālisms radās 1930. gados, taču plaši izplatīts kļuva 1980. gados,^[1] kad šādu politiku aktīvi piekopa Amerikas Savienoto Valstu prezidents Ronalds Reigans un Apvienotās Karalistes premjerministre Mārgarita Tečere.

Ekonomists Breds Delongs neoliberālismu, citkārt dēvētu par tečerismu vai reiganekonomiku, skaidro kā disciplīnu, kas atbalsta brīvo tirgu, minimālu valsts iejaukšanos ekonomiskajās attiecībās, kā arī īpašuma tiesības. Breds Delongs norāda uz diviem neoliberālisma pamatprincipiem, kas ir: ciešs ekonomiskais kontakts starp kapitālistiskajām (jeb attīstītajām) valstīm un jaunattīstības valstīm, kas ir labākais veids, kā paātrināt tehnoloģiju pārvietošanos. Tas ir galvenais priekšnoteikums, lai nabadzīgās valstis kļūtu pārtikušas; valstu valdībām kopumā trūkst spējas pārvaldīt lielus rūpnieciskus vai komerciālus uzņēmumus, tāpēc valsts pārvalde jāsamazina un tai jāpilda tikai paši būtiskākie uzdevumi — ienākumu pārdale, tiesību sistēmas pārvalde, sabiedrisko labumu nodrošināšana u. c. Pārējiem sektoriem jābūt privatizētiem.

Deivids Hārvijs (David Harvey), kas pazīstams ar marksisma metožu atdzīvināšanu globālā kapitālisma kritikā,^[2] neoliberālismu skaidro kā šķiru veidojošu projektu, kas tikai maskējas aiz retorikas par individuālo brīvību, personīgo atbildību, brīvo tirgu un privatizāciju. Šim tā dēvētajam projektam pēc Deivida Hārvija domām ir veiksmīgi izdevies atjaunot un nostiprināt sabiedrības šķiras. Deivids Hārvijs neredz, kādu labumu darbinieku šķira būtu guvusi no neoliberālisma, un viņaprāt, darbinieku stāvoklis īpaši pasliktinājies pēdējos 7, 8 gados, taču nav novērota būtiska sabiedrības protesta rīcība.

Deivids Hārvijs kā vienu no spilgtākajām neoliberālisma pamatnostādnēm min 70. gados Ņujorkas krīzes laikā izstrādāto, un vēlāk kā starptautiski pirmo reizi Meksikas krīzes laikā 1982. gadā pielietoto principu, ka valstij par jebkādu cenu jāaizstāv finanšu institūcijas. Lai Meksikas krīzes laikā paglābtu Ņujorkas investīciju bankas, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un ASV Valsts kase apvienojās galvojumam Meksikai. Šo rīcību Deivids Hārvijs dēvē par banku glābšanu un cilvēku iznīcināšanu, ar ko SVF nodarbojas aizvien, 2007.—2010. gada finanšu krīzi ieskaitot.

• Klasiskais liberālisms un mūsdienu liberālisms
• Nopilēšanas ekonomiskā teorija

• Deivida Hārvija Par neoliberālisms krīzi Arhivēts 2010. gada 7. martā, Wayback Machine vietnē.. (angliski)