Norvēģu valoda
| Norvēģu valoda norsk | ||
|---|---|---|
| Izruna: | IPA: [nɔʂk] (austrumnorvēģu) [nɔʁsk] (rietumnorvēģu) | |
| Valodu lieto: | Norvēģija | |
| Pratēju skaits: | 5 miljoni[1] | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Ģermāņu Ziemeļģermāņu Rietumskandināvu Norvēģu valoda | |
| Rakstība: | latīņu alfabēts (norvēģu ortogrāfija) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: |  Norvēģija Ziemeļvalstu padome
| |
| Regulators: | Norvēģu valodas padome (būkmols un jaunnorvēģu) Norvēģijas akadēmija (riksmols) | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | no — norvēģu nb — būkmols nn — jaunnorvēģu
| |
| ISO 639-2: | nor — norvēģunob — būkmolsnno — jaunnorvēģu
| |
| ISO 639-3: | ikkurš: nob — būkmols nno — jaunnorvēģu | |
 | ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Norvēģu valoda (norsk, izrunā: /nɔʂːk/) ir indoeiropiešu saimes ziemeļģermāņu valoda, kurā galvenokārt runā norvēģi. Tā ir dzimtā valoda aptuveni 5 miljoniem cilvēku,[1] no kuriem lielākā daļa dzīvo Norvēģijā. Tā ir Norvēģijas valsts valoda. Pastāv divas oficiālās norvēģu valodas rakstu valodas — būkmols (bokmål), kura pamatā ir dāņu valodas leksika un gramatika, bet norvēģu valodas fonētika, un jaunnorvēģu valoda (nynorsk), kuru 19. gadsimta vidū no dažādiem norvēģu valodas dialektiem izveidojis valodnieks Ivars Osens. Vairāk izplatīts ir būkmols, bet jaunnorvēģu valodu lieto 10–13% norvēģu.
Norvēģu alfabēts ir tāds pats kā dāņu alfabēts. Tas balstās uz latīņu alfabētu. Tajā ir 29 burti — visi 23 latīņu burti, kā arī J, W, U, Æ, Ø un Å.
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Norvēģu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu atzaram. Vēl sīkāk tā ietilpst ziemeļģermāņu valodu grupā un kopā ar islandiešu un fēru valodu veido rietumskandināvu valodu zaru.
Pastāv arī cits dalījums, tas ir, norvēģu valoda kopā ar dāņu un zviedru valodu tiek likta kontinentālajās skandināvu valodās, jo norvēģu valoda pamazām zaudē savas lokāmās valodas īpatnības, kamēr islandiešu un fēru valoda savu lokāmību saglabā (šīs valodas tiek sauktas par salu skandināvu valodām).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Norwegian language, alphabet and pronunciation» (angļu). www.omniglot.com. Skatīts: 2012-08-16.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Norvēģu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Norvēģu valoda.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- «Norwegian language» (angļu). Encyclopedia Britannica.
- «Норвежский язык» (krievu). Большая российская энциклопедия. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 7. novembrī. Skatīts: 2020. gada 7. septembrī.
- «Норвежский язык (norvēģu valodas mācību līdzekļi)» (krievu). MultiKulti.ru.
- «Norvēģu valodas mācību grāmatas “På vei” uzdevumi» (norvēģu). På vei. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 19. decembrī.
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
|