Nīkrāces pilskalns
| Nīkrāces pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Nīkrāces pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Nīkrāces pagasts, Kuldīgas novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°31′43″N 21°54′35″E / 56.52861°N 21.90972°EKoordinātas: 56°31′43″N 21°54′35″E / 56.52861°N 21.90972°E |
| Oficiālais nosaukums: Nīkrāces (Upenieku) pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 1241 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Nīkrāces jeb Upenieku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā Šķērveļa kreisajā krastā apmēram 350 m uz ZA no Upenieku māju vietas. Pilskalnu 1923. gadā apzinājis Fēlikss Jākobsons; 1942. gadā senvietu plašāk aprakstījis un uzmērija Pēteris Stepiņš.
Pilskalns ierīkots 10–13 m augstā, jauktu koku mežu apaugušā zemes mēlē, kuras dienvidu nogāzes veido Šķerveles upītes ielejas stāvie krasti. ZA nogāze pret purvainu, aizaugušu pļavu ir nedaudz lēzenāka. Šī nogāze vēl 20. gadsimta sākumā ir arta. No dabas neaizsargātajā pusē pilskalns nocietināts ar grāvi un ap 3–4 m augstu valni, kura ziemeļu gals un nogāzes pret plakumu postītas ar Otrā pasaules kara ierakumiem. Ieeja pilskalna plakumā, kas ir ieslīps ap 45–60x80 m liels un ar kritumu austrumu virzienā, vedusi gar vaļņa dienvidu galu. Vietām, īpaši DA daļā plakums sarakāts dažādām bedrēm. Kultūrslānis konstatēts pilskalna valnī un plakumā pie vaļņa; citur zeme ir gaišāka.
Ap 100 m uz rietumiem no pilskalna atradušies senkapi, kuri jaunākos laikos iznīcināti ar grantsbedrēm. Senlietas atrastas arī ap 500 m uz rietumiem no bijušajām Upenieku mājām. [1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Juris Urtāns, Jānis Asaris. Latvijas rietumu daļas jaunatklātie pilskalni. fonds “Mantojums”, 1998.