Izriedes pilskalns
| Izriedes pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Izriedes pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Bunkas pagasts, Dienvidkurzemes novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°30′59.7″N 21°27′04″E / 56.516583°N 21.45111°EKoordinātas: 56°30′59.7″N 21°27′04″E / 56.516583°N 21.45111°E |
| Oficiālais nosaukums: Izriedes pilskalns | |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
Izriedes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā. Pilskalnu LIDAR kartēs ievērojis un par to 2021. gada 2. jūnijā informējis senvēstures entuziasts Atis Blūms. Vieta apsekota 05.08.2021.
Tadaiķu – Bunkas lielceļš pie Izriedes šķērso plašo Vārtājas upes ieleju. Tās kreisajā augstajā krastā kādreiz bijusi Izriedes muiža ar plašu parku, kas tiek kopts un uzturēts. Uz Vārtājas ieleju, iekļaujoties parkā, nolaižas vairākas gravas. Viena šāda grava ir ar kraujām, ap 7 – 8 m augstām malām. Starp gravu un Vārtājas ielejas nogāzi ir izveidojusies apmēram Z – D virzienā orientēta ap 150 m gara zemes mēle. Mēles D daļā tuvāk lielceļam ir bijusi Izriedes muižas īpašnieku kapu kapliča, kas tagad drupās. Mēle tās vidusdaļā, veidojot pilskalnu, pārdalīta ar puslokveida grāvi, kas pret D ir 2 – 3 m dziļš. No grāvja izmestās zemes, mērot no grāvja dibena, uzbērtas 3 – 4 m augstā valnī. No plakuma puses, kas ir ap 30 m garš un gar valni ap 20 m plats, valnis ir ap 4 m augsts. Z un R pusēs pilskalnam ir stāvas, 5 – 6 m augstas nogāzes. Pilskalna šaurajā Z galā ir bijis 3 – 4 m augsts aprakums, kura pakājē varētu būt veidota terase. Ieeja pilskalnā varētu būt bijusi gar vaļņa A galu.
Lai no muižas dzīvojamās ēkas nonāktu kapenēs, bija jāiet tieši pāri pilskalnam. Domājams, ka parka un kapeņu tapšanas laikā, ierokoties vai paberot zemi, pilskalnā ir veidoti parka celiņi, un tādejādi sākotnējais reljefs ir ticis mainīts. Kultūrslānis ne pilskalna plakumā, ne nogāzēs vai grāvī nav jaušams. Izriedes pilskalns, kas lielā mērā ir pārveidots, cietis arī Otrā pasaules kara laikā, tomēr ir saglabājis savu veidolu un ir tipisks Kurzemei ar klasisku pilskalna siluetu.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Urtāns, Juris. Latvijas kultūras akadēmijas pētījums "Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.-2021. gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība".