Mārcienas pagasts

Mārcienas pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Madonas novads
Centrs:	Mārciena
Kopējā platība:	89,9 km2
• Sauszeme:	86,4 km2
• Ūdens:	3,5 km2
Iedzīvotāji (2024):	832
Blīvums (2024):	9,6 iedz./km2
	Mārcienas pagasts Vikikrātuvē

Mārcienas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā. Robežojas ar Aronas, Bērzaunes, Kalsnavas, Lazdonas, Ļaudonas un Praulienas pagastiem.

Daba

Rietumu daļa atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē. Austrumu daļa atrodas Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā. Augstākā vieta pagastā atrodas pagasta rietumos (177,0 m vjl). Austrumu daļā pagastu šķērso Madonas — Trepes valnis (Krustkalni).

Hidrogrāfija

Upes

Ezeri

Svētes ezers (49 ha)
Dūku ezers (39,7 ha)
Labones ezers (26 ha)
Pudulu ezers (20,4 ha)
Spridzēnu dīķis (20,4 ha)
Dinķēnu ezers (11,3 ha)

Vēsture

Bīskapa Alberta 1213. gada līgums ar Zobenbrāļu ordeni par Letijas pilsnovadu apmaiņu. Bīskaps ieguva Kokneses, Gerdenes, Nigastes, Mārcienas (*Marxne*), Cesvaines pilis (no Polijas *Archiwum Główne Akt Dawnych*).

Mārcienas pilsnovads bija viens no Jersikas (Letijas) 9 pilsnovadiem līdz 1209. gadam atradās ķēniņa Visvalža pakļautībā. Mārcienas pilskalns 1213. gadā pieminēts kā Marksnes pils (latīņu: Castrum Marxne), 1302. gadā to nodedzinājuši leišu sirotāji. Vēlāk Mārciena piederēja Rīgas arhibīskapa vasaļiem Tīzenhauzeniem, kas mitinājās Bērzaunes pilī. Pēc Livonijas Konfederācijas sabrukuma 1582. gadā novada kungs bija Heinrihs fon Tīzenhauzens. 1622. gadā Zviedrijas karalis Bērzaunes pili piešķīra Johanam Baneram. 19. gadsimtā Mārcienas muiža piederēja fon Maidelu dzimtai.

1935. gadā Madonas apriņķa Mārcienas pagasta platība bija 74,5 km² un tajā dzīvoja 1359 iedzīvotāji.^[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Mārcienas un Pilskalna ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Madonas rajona Mārcienas ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Pilskalna ciemu, 1968. gadā padomju saimniecības «Gaiziņš» teritoriju pievienoja Bērzaunes ciemam, 1973. gadā pievienoja daļu Aronas ciema teritorijas, 1977. gadā — daļu Lazdonas un Ļaudonas ciemu teritorijas.^[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Mārcienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.

Nosaukums

Nosaukums pēc akadēmiķa J. Endzelīna skaidrojuma radies no vārdiem "mārks" vai "mārka". Mārcienas vācu nosaukums bija Martzenhof vai Martzen.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1935	1 575	—
1959	1 250	−0.96%
1967	1 175	−0.77%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1979	2 123	+5.05%
1989	2 295	+0.78%
2000	1 287	−5.12%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2011	984	−2.41%
2021	863	−1.30%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Mārciena (pagasta centrs), Jaunāmuiža.

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
↑ Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
↑ OSP

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-27cf1cd5713706cad9fc3510860267b55112caf4-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.

[wikidata-d63fe4f9b7d344c580a498a73197df380eb506ae-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.

[3] Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

[4] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[5] Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

[6] OSP

[1]

[2]

[4]

[5]

[6]