Bērzaunes pagasts
Bērzaunes pagasts | ||||
---|---|---|---|---|
|
||||
Novads: | Madonas novads | |||
Centrs: | Sauleskalns | |||
Kopējā platība:[1] | 115,9 km2 | |||
• Sauszeme: | 113,7 km2 | |||
• Ūdens: | 2,2 km2 | |||
Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 293 | |||
Blīvums (2024): | 11,4 iedz./km2 | |||
Mājaslapa: | www | |||
Bērzaunes pagasts Vikikrātuvē |
Bērzaunes pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada Aronas, Kalsnavas, Mārcienas un Vestienas pagastiem, kā arī Aizkraukles novada Vietalvas pagastu.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagasta teritorija atrodas Vidzemes centrālajā augstienē, izteiktā paugurainē. Pagasta ziemeļdaļā atrodas Latvijas augstākais paugurs Gaiziņkalns. Kopējā pagasta teritorija ir 11 731,1 ha, no tiem meži aizņem 5928,5 ha, lauksaimniecības zeme 4446,6 ha.
Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ūdensteces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ūdenstilpes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kaņepēnu ezers (60,4 ha)
- Grīvu ezers (9 ha)
- Virkstenis (7,1 ha)
- Ezermuižas ezers (6,2 ha)
- Zābaks (6 ha)
- Dēklainis (5,1 ha)
- Krustiņš (4,9 ha)
- Brencītis (2,5 ha)
- Sīksnis (1 ha)
- Aklītis (<1 ha)
- Bumbierītis (<1 ha)
Purvi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Virsotnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Gaiziņš (311,9 m vjl.)
- Sirdskalns (296,8 m vjl.)
- Abrienas kalns (287,3 m vjl.)
- Mazais Gaiziņkalns (283,6 m vjl.)
- Bolēnu kalns (282,5 m vjl.)
- Dēklaiņu kalns (275,8 m vjl.)
- Gožu kalns (269,3 m vjl.)
- Tomēnu kalns (266,8 m vjl.)
- Leišu kalns (265,8 m vjl.)
- Viesīšu kalns (261,4 m vjl.)
- Skaļbu kalns (260,1 m vjl.)
- Dābāķu kalns (255,5 m vjl.)
- Ūsēļkalns (246,0 m vjl.)
- Ezerkalns (242,6 m vjl.)
- Apšukalns (198,4 m vjl.)
- kā arī Brūža kalns, Bērzu kalns, Duriņu kalns, Ežukalns, Geidānu kalns, Kapukalns, Kūlānkalns, Ķikaiņu kalns, Podu kalns, Ramu kalns, Rata kalns, Staldēnu kalns, Vecumkalns
Citi ievērojami objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dabas aizsardzība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagasta teritorija atrodas aizsargājamo ainavu apvidus Vestiena teritorijā, kurā ietilpst dabas parks Gaiziņkalns. Bērzaunes pagastā atrodas dabas piemineklis Bolēnu Veselības avots.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tagadējās Bērzaunes apkārtne bijusi apdzīvota jau no agrā dzelzs laikmeta, ko apliecina daudzie arheoloģiskie atradumi un 14 pagasta teritorijā esošie senkapi un kapu kalni. Pirmās ziņas par pašreizējā Bērzaunes pagasta teritoriju datētas ar 1229. gadu, kad Rīgas arhibīskaps Bērzauni (Bersohn) izlēņoja vasaļiem fon Tīzenhauzeniem. Bērzaunes iespējamais latviskojums varētu būt "Lāča dēla" vai Lācēna pils.
Latvijā Tīzenhauzenu dzimta ir sazarojusies pēc divu sākotnējo dzimtmuižu nosaukumiem: Ērgļu (vācu: Erlaa) un Bērzaunes (vācu: Bersohn). Tīzenhauzeni mitinājās pirms 1382. gada celtajā Bērzaunes pilī, vēlāk ar nelieliem pārtraukumiem arī Bērzaunes muiža bija šīs dzimtas īpašumā.
Bērzoni par Bērzauni 19. gadsimta beigās pārdēvēja folklorists, publicists, žurnālists, bibliogrāfs un tautskolotājs Āronu Matīss, kurš dzimis 1858. gada 12. martā Bērzones pagasta Brencēnos. Bērzones nosaukums kā vietas apzīmējums ticis lietots līdz pat 1938. gadam, par ko liecina daudzie biedrību nosaukumi, kas tikuši pārdēvēti šajā laikā no Bērzones uz Bērzaunes („Bērzones draudzes piensaimnieku sabiedrība”, Bērzones labdarības biedrība, Bērzones draudzes lauksaimniecības biedrība, „Bērzones lopkopības pārraudzības biedrība”, u.c.).
1935. gadā Madonas apriņķa Bērzaunes pagasta platība bija 69 km² un tajā dzīvoja 1262 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Bērzaunes un Boķu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Madonas rajona Bērzaunes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētos Boķu un Gaiziņkalna ciemus, 1968. gadā — Mārcienas ciema padomju saimniecības «Gaiziņš» teritoriju, 1973. gadā — daļu Aronas ciema. 1977. gadā Bērzaunes ciemam pievienoja vēl daļu Aronas ciema teritorijas, bet daļu Bērzaunes ciema pievienoja Aronas un Vestienas ciemiem.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Bērzaunes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.
Kultūras pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Aronas kalns
- Bērzaunes pils
- Bolēnu avots
- Bindēnu pilskalns
- Brencēnu senkapi
- Gožu senkapi
- Kapa plāksne Tīzenhauzeniem Bērzaunes baznīcā
- Kapmuižas senkapi
- Lejasbrencēnu senkapi
- Lejasgaiziņu senkapi
- Lipšu viduslaiku kapsēta ar krustakmeni
- Skutēnu senkapi
- Spridzēnu senkapi
- Susurēnu senkapi
- Viesūnēnu senkapi
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nacionālais sastāvs (2000):
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Sauleskalns (pagasta centrs), Bērzaune, Dzirnaviņas, Ozolkrogs, Muižnieki.
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jānis Rudzītis (1909—1970), latviešu literatūrkritiķis
- Jānis Teodors Vankins (1873—1947), ārsts, politiķis, šahists, sabiedriskais darbinieks. Niedras valdības Kara ministrs (1919)
- Oto Nonācs (1880—1942), latviešu skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks, Latviešu nacionālās padomes, Tautas padomes, Satversmes sapulces loceklis, 1. un 2. Saeimas deputāts
- Augusts Lietavietis (1893—1984), PSRS strādājošs latviešu ārsts toksikologs un higiēnists, alpīnists
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cauri pagastam iet divi pirmās šķiras valsts autoceļi Bērzaune—Vestiena—Ērgļi (P81) un Pļaviņas—Madona—Gulbene (P37).
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Bērzaunes pamatskola
- PII "Vārpiņa"
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|