Lubes pagasts

Lubes pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Talsu novads
Centrs:	Anuži
Kopējā platība:	83,5 km2
• Sauszeme:	82,2 km2
• Ūdens:	1,3 km2
Iedzīvotāji (2024):	403
Blīvums (2024):	4,9 iedz./km2
Izveidots:	1945. gadā
	Lubes pagasts Vikikrātuvē

Lubes pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām Rojas upes abos krastos. Robežojas ar sava novada Īves, Ārlavas, Dundagas un Rojas pagastiem.

Daba

Hidrogrāfija

Upes

Amulupīte, Dižvalks, Knātervalks, Lībvalks, Mazroja, Vēruma grāvis, Zušvalks.

Vēsture

Līdz 1920. gada agrārajai reformai Lubes pagasta teritorijā atradās Lubes (Lubbesemmen), Popervāles (Pappe Arwalen, vēlāk — Popsch Erwalen), Ošu (Ossen), Lībes, Sārkastes, Griķlībes (Krickeliben), un Mūkalpu muižas. Lubes, Popervāles un Ošu muižas pirmoreiz minētas 1582. gadā bīskapijas nodevu sarakstos, Sārkastes muiža — 1781. gadā. Jau 16. gadsimtā beigās darbojušās Lubes ūdensdzirnavas, 1861. gadā Lubes muižā bijis spirta brūzis, 1869. gadā Popervāles muižā tika iegādāta tvaika kuļmašīna.

Lielākā bija Lubes muiža (platība 1183 ha), kuras daudzo īpašnieku vidū bija burggrāfs O. H. Hovens, konsuls K. G. Trompovskis, Jaunpils īpašnieks M. Reke, Pastendes barons V. Hāns, Dundagas baronu Ostenu–Zakenu dzimta, Pēterpils baņķieris J. H. Bahs, grāfs Plāters, barons Šillings. Pēc 1920. gada agrārās reformas Lubes muižu sadalīja 94 vienībās.

1945. gadā Ārlavas pagastā izveidoja Lubes ciema padomi. 1954. gadā Lubes ciemam pievienoja daļu Lubezeres ciema. 1965. gadā daļu Lubes ciema teritorijas iekļāva Valdemārpils lauku teritorijā. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.^[4] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Talsu novadā.

Iedzīvotāji

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Anuži (pagasta centrs), Lube, Sārkaste, Lubeskrogs, Popervāle.

Etniskais sastāvs

gads	iedz.skaits	latvieši	krievi	baltkrievi	ukraiņi	poļi	lietuvieši	pārējie
1979	594	541	34	8	2	3	4	2
1989	593	558	17	8	7	1	0	2
2000	647	622	7	5	7	4	1	1
2011	499	482	3	3	8	3	0	0
2021	374	364	3	2	2	2	1	0

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Ievērojamas personības

Ernests Brusubārda (1880—1968), diriģents
Jānis Grantiņš (1909—1974), aktieris

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-b538d5a28804099b8c9c2bd0d403975e6ee2e82a-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.

[wikidata-d63fe4f9b7d344c580a498a73197df380eb506ae-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.

[3] «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.

[4] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[1]

[2]

[4]