Lehs Valensa

Lehs Valensa Lech Wałęsa
Polijas prezidents
Amatā 1990. gada 22. decembris — 1995. gada 22. decembris
Premjerministrs	Tadeušs Mazoveckis Jans Beleckis Jans Olševskis Valdemars Pavlaks Hanna Suhocka Juzefs Oleksijs
Priekštecis	Vojcehs Jaruzelskis
Pēctecis	Aleksanders Kvasņevskis
Dzimšanas dati	1943. gada 29. septembrī (81 gads) Popovo (Popowo), Trešais reihs, (tagad Lipno apriņķī,  Polija)
Tautība	polis
Politiskā partija	Solidaritāte
Dzīvesbiedrs(-e)	Danuta Valensa
Profesija	elektriķis
Reliģija	katolis

Lehs Valensa (poļu: Lech Wałęsa; dzimis 1943. gada 29. septembrī) ir poļu elektriķis, strādnieku kustības aktīvists un politiķis, Polijas prezidents no 1990. līdz 1995. gadam. 1980. gadā bija viens no Polijas neatkarīgās arodbiedrības "Solidaritāte" dibinātājiem un tās pirmais priekšsēdētājs. 1983. gada Nobela miera prēmijas laureāts.^[1]

Dzimis galdnieka ģimenē. 1966. vai 1967. gadā pēc dienesta armijā sāka strādāt Gdaņskā par elektriķi kuģu būvētavā. 1969. gadā apprecējās, Valensas ģimenē no 1970. līdz 1985. gadam piedzima astoņi bērni.

Strādādams kuģu būvētavā, Valensa iesaistījās strādnieku kustībā un kļuva par tās līderi. 1976. gadā viņš tika atlaists, kā arī vairākkārt apcietināts. 1980. gada augustā viņš bija viens no aktīvistiem, kurš ar valdību panāca t. s. Gdaņskas vienošanos, kura atļāva streikojošajiem strādniekiem dibināt neatkarīgas arodbiedrības. 1980. gada septembrī tika nodibināta arodbiedrība "Solidaritāte", un Lehs Valensa kļuva par tās vadītāju.

1981. gada 13. decembrī Vojcehs Jaruzelskis pasludināja Polijā karastāvokli, Lehs Valensa tika apcietināts un turēts apcietinājumā līdz 1982. gada 14. novembrim. 1982. gada 8. oktobrī "Solidaritāte" tika aizliegta. 1983. gadā Valensa saņēma Nobela miera prēmiju. Ceremonijā piedalījās Valensas sieva, jo pats Valensa baidījās, ka netiks ielaists atpakaļ valstī. Valensa turpināja sabiedrisku darbību, 1986. gadā "Solidaritātes" darbiniekiem tika piemērota amnestija. 1988. gadā Polijā sākās jauns streiku vilnis un komunistiskās varas iestādes piekrita t.s. Apaļā galda sarunām ar opozīciju, kuras notika no 1989. gada 6. februāra līdz 4. aprīlim. Valensa bija viens no opozīcijas pārstāvjiem šajās sarunās. Sarunās izdevās vienoties par pusbrīvu vēlēšanu rīkošanu valstī 1989. gada jūnijā. Atjaunotā "Solidaritāte" vēlēšanās ieguva 99% balsu Senātā un visu atvēlēto kvotu (35%) Sejmā. 1989. gada augustā par Polijas premjeru kļuva Tadeušs Mazoveckis — pirmais nekomunistiskais premjers Austrumu blokā pēc Otrā pasaules kara.

1990. gadā Lehs Valensa tika ievēlēts atjaunotajā Polijas prezidenta amatā. Viņš vadīja Polijas pāreju no sociālisma uz kapitālismu, pamazām zaudēdams vēlētāju atbalstu. 1995. gadā Lehs Valensa prezidenta vēlēšanās zaudēja kreiso (bijušo komunistu) kandidātam Aleksanderam Kvasņevskim, un viņa politiskā loma krasi mazinājās. Tomēr viņš vēl aizvien ir starptautiski pazīstams un uzstājas ar lekcijām pasaulē.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lehs Valensa

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Leha Valensas institūts-fonds (poliski) (angliski)
• Leha Valensas biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)

Šī Polijas politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l