Līvu gals

Līvu gals jeb Līvu zeme (vācu: Livland) bija pārsvarā līvu apdzīvotā Rīgas arhibīskapijas daļa starp Rīgas līci, Salacas un Gaujas upēm, ko no arhibīskapijas "Letu gala" (Lettland) atdalīja ordenim piederošais Gaujas koridors.

Pēc 1207. gada Līvzemes dalīšanas līguma nosacījumiem agrākie Turaidas, Sateseles un Metsepoles līvu kungi zaudēja patstāvību un kļuva par bīskapa Alberta un Zobenbrāļu ordeņa vasaļiem. Pēc līguma nosacījumiem bīskapam pienācās Turaida, proti, Kaupo daļa (pars Cauponis) un Metsepole (Methsepole), bet ordenim Sateseles pilsnovads (Dabreļa daļa) Gaujas pretējā krastā (altera pars Coiwe).^[1]

Rīgas arhibīskapijas Līvu gala teritorijā tiesiski bija izšķiramas trīs zemju kategorijas:

1. Rīgas arhibīskapa īpašumi (bona mensalia — 'galda zemes'), ko pārvaldīja Turaidas pils fogti (advocati ecclesiae, Stiftsvögte). Fogteja bija sadalīta muižu tiesās (Amt), tās savukārt dalījās vakās jeb pagastos.
2. Rīgas domkapitula zemes (mensa canonicorum), ko pārvaldīja Krimuldas pils fogti. 14. gadsimtā domkapitulam piederēja Ķizbeles draudzes novads (agrākais Kaupo novads) ar ciemiem Krimuldas un Turaidas draudzēs, Engelartas muiža un Turaidas pārceltuve pār Gauju.
3. Rīgas arhibīskapa vasaļu lēņa novadi.^[2]

Arhibīskaps Silvestrs Stodevešers 1457. gada 7. februārī izdeva t.s. "Silvestra žēlastību", kas arhibīskapa vasaļiem paplašināja mantojuma tiesības. Dokumentā bija minēti šādi Līvu gala draudžu novadi (kerszpel):

• Ķizbeles draudzes novads
• Lēdurgas draudzes novads
• Liepupes draudzes novads
• Limbažu draudzes novads
• Rubenes draudzes novads
• Salacgrīvas draudzes novads
• Straupes draudzes novads
• Turaidas draudzes novads
• Umurgas draudzes novads

Arhibīskapijas Līvu gala pārvaldes centrs 14.—16. gadsimtā bija Limbažos (Lemsal). 1385. gadā arhibīskaps piešķīra Limbažiem pilsētas tiesības pēc Rīgas tiesību parauga. Pilsēta bija Hanzas savienības locekle un Līvu gala saimnieciskais centrs. No Limbažiem pa Svētupi iekšzemes preces (medu, vasku, ādu, labību) veda līdz jūrmalai, kur pārkrāva jūras kuģos, kas tās nogādāja Lībekas, Visbijas un citu Hanzas pilsētu ostās. Limbažu pilī arhibīskaps uzturējās no februāra līdz Vasarsvētkiem. Vasarsvētkos šeit risinājās "vasaļu dienas", kur notikusi vasaļu savstarpējā tiesāšanās un apspriedes.

Pēc Livonijas kara beigām 1582. gadā Pārdaugavas Livonijas hercogistes sastāvā nodibināja Limbažu stārastija, kas atradās Pērnavas vaivadijas sastāvā. Savukārt Zviedru Vidzemes laikā 1621. gadā zviedru karalis Gustavs II Ādolfs karā izpostītos Limbažus kopā ar apkārtējām zemēm uzdāvināja Rīgas pilsētai. Vidzemes lībiešu valoda panīka pēc Lielā Ziemeļu kara izraisītās mēra epidēmijas un pilnīgi beidza skanēt XIX gadsimta otrajā pusē.

Mūsdienās bijušā arhibīskapijas Līvu gala teritorijā atrodas Limbažu, Siguldas (daļēji), Cēsu (daļēji), Valmieras (daļēji), Saulkrastu un Ādažu novadi.