Lībeka

Lībeka
pilsēta
Lübeck
Ģerbonis
Lībeka Rādīt kartē "Vācija" Lībeka Rādīt kartē "Šlēsviga-Holšteina"
Koordinātas: 53°52′11″N 10°41′11″E / 53.86972°N 10.68639°E / 53.86972; 10.68639Koordinātas: 53°52′11″N 10°41′11″E / 53.86972°N 10.68639°E / 53.86972; 10.68639
Valsts	Vācija
Federālā zeme	Šlēsviga-Holšteina
Platība
• Kopējā	214,13 km2
Augstums	13 m
Iedzīvotāji (2022)[1][2]
• kopā	218 095
• blīvums	983,4/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indeksi	23501−23570
Tālruņu kods	0451, 04502
Mājaslapa	www.luebeck.de
Lībeka Vikikrātuvē

Lībeka (vācu: Lübeck) ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām. Tā atrodas Trāves upes krastos 17 km no tās ietekas Baltijas jūrā, kur atrodas tās daļa Trāveminde. Lībekas teritorijā Trāvē ietek Vākenica kā arī Elbas-Lībekas kanāls. Lībeka kādreiz dēvēta par "Hanzas savienības un Baltijas jūras karalieni". No 1226. līdz 1937. gadam tā saglabāja Hanzas brīvpilsētas statusu, bet Hitlera valdīšanas laikā tā tika iekļauta Šlēzvigas-Holšteinas federālajā zemē. Pēc Otrā pasaules kara un Vācijas sadalīšanas VDR robeža gāja netālu no pilsētas; taču Lībeka auga līdz pat šai robežai un kopš Vācijas atkalapvienošanas jau arī pāri tai. Lībekas vecpilsēta ir iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Vācu karaļa Lotāra III laikā tika kolonizētas vagru un abodrītu zemes, mūsdienu Holšteina un Mēklenburga. 1143. gadā Holšteinas grāfs Ādolfs II dibināja apmetni uzkalnā starp Trāves un Vakenicas upītēm, tagadējās Lībekas pilsētas vietā, paverot vāciešiem lielākas tirgošanās iespējas Baltijas jūras reģionā. Pēc tam, kad apmetne tika iznīcināta 1157. gada ugunsgrēkā, hercogs Heinrihs Lauva 1159. gadā nodibināja Lībekas pilsētu. Viņš piešķīra tai pilsētas tiesības un konstitūciju. Pilsētai tika dotas naudas kalšanas, muitas un tirgus turēšanas tiesības. 1161. gadā Heinrihs Lauva noslēdza līgumu ar gotlandiešiem, kuri līdz tam bija dominējošie tirgotāji Baltijas jūrā. Vācieši pamazām pārņem Visbijas skandināvu vikingu tirdzniecības ceļus un dominējošo stāvokli.

Pēc Lībekas Arnolda ziņām Meinards no Zēgebergas (atrodas netālu no Lībekas) klostera 1186. gadā ieradās Livonijā. 1203.—1224. gadā Lībeka formāli atradās Dānijas pakļautībā, tomēr tas neietekmēja Lībekas tirdzniecības aktivitātes, tai bija sava rāte, kas kārtoja saimnieciskās un administratīvās lietas. 1226. gadā imperators Frīdrihs II piešķīra Lībekai brīvpilsētas statusu.

1241. gadā Lībeka noslēdza līgumu ar Hamburgu, kas garantēja brīvu tirdzniecību starp Trāves (kur atrodas Lībeka) un Elbas (kur atrodas Hamburga) upi. Dažkārt šo 1241. gada līgumu uzskata par Hanzas sākumu, lai gan tikai 1367. gadā Lībeka noslēdza t.s. Ķelnes kofederāciju, kas noteica Hanzas organizāciju. 14. un 15. gadsimts bija Hanzas savienības uzplaukuma laiks un Lībeka bija Hanzas savienības vadībā. Lībeka bija otrā lielākā pilsēta aiz Ķelnes. 1630. gadā Lībekā notika pēdējais Hanzas pilsētu saiets tradicionālajā formā — turpmāk tikai Hamburga, Lībeka un Brēmene turpina saukties par "Hanzas pilsētām".

1937. gadā Lielais Hamburgas Edikts atcēla Lībekai brīvpilsētas tiesības, kuras tai piederēja jau 711 gadus, un tā tika pievienota Prūsijas provincei Šlēzvigai-Holšteinai. 1942. gada 29. martā notika angļu un amerikāņu aviācijas uzlidojums, un apmēram viena piektā daļa no vecpilsētas tika sagrauta. Kara beigās pilsēta uzņēma aptuveni 90.000 bēgļus. Neskatoties uz nedaudzām kļūmēm, pilsēta pēc Otrā pasaules kara ir tikusi lieliski restaurēta. Tika atjaunots Lībekas slavenais siluets ar septiņām smailēm debesīs.

Vorverka priekšpilsētas kapsētas 23. blokā pēc Otrā pasaules kara uzcelts memoriāls no 1945. gada līdz 1950. gadam Lībekā mirušajiem Latvijas iedzīvotājiem.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lībeka.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Oficiālā tīmekļa vietne

Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā Kultūra Aizvēsturiskie pāļu mājokļi Alpos Arhitekta Lekorbizjē darbi ar izcilu ieguldījumu Modernisma kustībā Augšvidienes Reinas ieleja Āhenes katedrāle Bauhaus un tā stila ēkas Desavā un Veimārā Bambergas pilsēta Berlīnes modernisma mikrorajoni Berlīnes Muzeju sala Collfereinas ogļu raktuvju industriālais komplekss Desavas-Verlicas karalistes dārzs Fagus rūpnīca Alfeldē Hedebijas un Danevirkes arheoloģiskais komplekss Hanzas pilsēta Lībeka Karolingu rietumdarbs un Korvejas abatija Klasiskā Veimāra Kvedlinburgas koleģiāta baznīca, pils un vecpilsēta Ķelnes katedrāle Loršas abatija un Altenminstere Lutera pieminekļi Eislēbenē un Vitenbergā Maulbronnas klostera komplekss Markgrāfistes operas nams Baireitā Mužakovska parks Pilsētas dome un Rolands Brēmenes tirgus laukumā Potsdamas pils un parki un Berlīne Rammelsbergas raktuves, Goslaras vecpilsēta un Augšharcu ūdenssaimniecības sistēma Rēgensburgas vecpilsēta ar Stadtamhofu Reihenavas klostersala Romas impērijas robežas – Lejasģermānijas limes Romiešu pieminekļi, Svētā Pētera katedrāle un Dievmātes baznīca Trīrē (Aula Palatina, Īgeles kolonna, Porta Nigra) Romiešu pierobežas nocietinājumi (Augšģermānijas - Rētijas valnis) Svētās Marijas katedrāle un Svētā Mihaela baznīca, Hildesheimā Špeiherštate un Kontorhauzas rajons ar Chilehaus ēku Hamburgā Špeieres katedrāle Štrālzundes un Vismāras vēsturiskie centri Vartburgas pils Velklingenes dzelzs rūpnīca Vilhelmšēhes kalnu parks Vircburgas rezidence ar galma dārziem un rezidences laukumu Vīses svētceļojuma baznīca Daba Mēseles pazemes fosiliju vieta Karpatu un citu Eiropas reģionu pirmatnējie dižskābaržu meži Vatu jūra