Lārisa (pavadonis)
Divi «Voyager-2» attēli | |
---|---|
Orbitālie parametri | |
Apocentrs | 73 574 km. |
Pericentrs | 73 427 km. |
Ekscentrisms (izstiepums) |
0,001 (ļoti tuva riņķa līnijai) |
Orbitālais periods | 0,555 dienas |
Orbītas slīpums | 0.25° (pret ekvatoru) |
Fiziskie parametri | |
Izmēri | 216×204×164 km. |
Masa | ~4.2 18 kg. |
Blīvums | ~1.2 g/cm3 |
Brīvās krišanas paātrinājums |
0,0355 м/sek.2 |
Rotācijas periods |
sinhronizēts (ar vienu pusi vienmēr pagriezts pret planētu) |
Griešanās ass slīpums |
0° |
Albedo (virsmas atstarošanas koef.) |
0.09 |
Virsmas temperatūra | ~51 К (−223°С) |
Atmosfēra | nav. |
Lārisa (grieķu: Λάρισσα) ir piektais tuvākais Neptūna pavadonis. Pavadonis nosaukts Lārisas, sengrieķu mitoloģiskas būtnes, Poseidona (Neptūna) mīļākās vārdā.
Atklāšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lārisas atklāšana tiek piedēvēta Haraldam Reitsemam (Harold J. Reitsema) 1981. gada 24 maijā novērojot zvaigžņu pārklāšanos. Tam tika dots pagaidu nosaukums S/1981 N 1. Starpplanētu zondei „Voyager-2”, pārlidojot Neptūna orbītu 1989. gadā, Lārisa tika vēlreiz atklāta, un tai tika dots jauns nosaukums S/1989 N 2. Tika nosūtīti arī pavadoņa attēli.
Fiziskais raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lārisa ir neregulāras formas pavadonis (216×204×168 km.), iespējams, ar triecienkrāteriem pārklātu virsmu bez ģeoloģiskās aktivitātes pazīmēm. Attēlos novērojami vairāki 30-50 km. lieli krāteri. Pagaidām par šo pavadoni ir pārāk maz informācijas.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lārisa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)