- Šis raksts ir par vācu juristu. Par citām jēdziena Kārlis Šmits nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
- Šis raksts ir par vācu juristu. Par citām jēdziena Šmits nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
|
Vispārīgā informācija
|
Skola, tradīcija
|
kontinentālā filozofija, konservatīvisms, fašisms (līdz 1945. gadam), decisionisms
|
Nozīmīgas idejas
|
valsts izņēmuma stāvoklis, drauga - ienaidnieka identifikācija, varas suverenitāte
|
Galvenās intereses
|
politika, tiesības, konstitucionālās tiesības, politiskā teoloģija
|
Alma mater
|
Berlīnes Universitāte, Minhenes Universitāte, Strasbūras Universitāte
|
Ietekmējies no
|
Hobss, Makjavelli, Kants, Bērks, Hēgelis, de Mestrs, Kirkegors, Vēbers
|
Ietekmējis
|
Benjamins, Ārente, Deridā, Negri, Strauss, Žižeks, Dugins, de Benuā, Agambens, Mufa, Jingers, Hābermāss
|
Nozīmīgi darbi
|
Der Begriff des Politischen (1932)
|
Valoda
|
vācu valoda
|
|
Kārlis Šmits (vācu: Carl Schmitt; dzimis 1888. gada 11. jūlijā, miris 1985. gada 7. aprīlī) bija konservatīvs vācu jurists un politikas filozofs. Pētījis politiskās varas pamatus. Kārļa Šmita darbi atstājuši ietekmi uz tālāko politiskās un juridiskās domas attītību gan labējo, gan kreiso domātāju vidū, kaut arī tie tiek saistīti ar vācu nacisma varas juridisku pamatošanu. Dažkārt tie uzskatīts par vienu no redzamākajiem liberālisma un parlamentārās demokrātijas kritiķiem.
1916. gadā ieguva doktora grādu Strasbūras Universitātē. Dažādos laikos strādājis universitātēs Greifsvaldē, Bonnā, Minhenē, Ķelnē un Berlīnē. 1932. gadā pārstāvēja Vācijas valsti tiesas procesā Preussen contra Reich, kurā aizstāvēja Vācijas valsts tiesības atcelt valstij netikamo Prūsijas valdību, kuru kontrolēja sociāldemokrāti. 1933. gadā iestājās NSDAP. 1934. gadā tika iecelts par vācu juristu avīzes Deutsche Juristen-Zeitung galveno redaktoru. Juridiski aizstāvēja "Garo nažu nakts" slepkavības, publicēja antisemītiskus rakstus. Tomēr 1936. gadā tika apsūdzēts oportūnismā un viņa ietekme mazinājās.
Pēc Vācijas sakāves Otrajā pasaules karā atgriezās dzimtajā pilsētā. Atteicās iziet denacifikāciju, tāpēc netika pieņemts valsts amatos, tomēr no 1950. gada publicēja vairākus darbus. Ietekmēja vairāku vācu intelektuāļu uzskatus, kuri dažkārt apmeklēja Šmitu viņa mājās.