Ibiks (grieķu: Ίβυκος, dzīvojis 6.gs. otrajā pusē p.m.ē.) bija sengrieķu dzejnieks.
Ibiks dzimis Rēgijā (mūsdienu Itālijā), taču dzīvojis klejotāja dzīvi un ilgu laiku uzturējies Samas tirāna Polikrāta galmā. Ibika darbi senatnē bijuši apvienoti septiņās grāmatās; viņš rakstījis mitoloģiska, bet galvenokārt erotiska rakstura darbus.
Saskaņā ar leģendu, Ibiku nāvīgi ievainojuši laupītāji. Mirstot viņš ieraudzījis virs sevis lidojam dzērves un licis tām atriebties par savu nāvi. Slepkavas pēc tam, skatoties teātra izrādi Korintā, ieraudzījuši dzērves, un viens no tiem iesaucies: "Lūk, Ibika dzērves!", tādējādi nododams sevi un savus biedrus.
|
|---|
| | Pirmsākumi | |
|---|
| | Klasiskais laikmets | Dramaturģija | |
|---|
| Dzeja | |
|---|
| Vēsturiskā, retoriskā
un filozofiskā proza | |
|---|
| Fabula | |
|---|
|
|---|
| | Hellēnisma laikmets | |
|---|
| | Romas laikmets | |
|---|
| | Skatīt arī | |
|---|
|
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ibiks.
