Ineta Radēviča

Ineta Radēviča

Ineta Radēviča pēc uzvaras 2010. gada Eiropas čempionātā
Personas dati
Dzimusi	1981. gada 13. jūlijā (43 gadi) Krāslava, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija)
Pārstāvētā valsts	Latvija
Dzīvesvieta	Baltezers, Latvija
Augums	176 cm[1]
Svars	56 kg[1]
Izglītība	Nebraskas Universitāte
Profesionālā informācija
Sporta veids	vieglatlētika
Disciplīna	Tāllēkšana Trīssoļlēkšana
Profesionāles karjera	2000—2012
Treneris	Jevgeņijs Terovanesovs
Dalība sacensībās
Dalība OS	2 (2004, 2012)
Dalība PČ	2 (2005, 2011)
Dalība PČ telpās	3 (2004, 2006, 2008)
Dalība EČ	2 (2010, 2012)
Dalība EČ telpās	2 (2005, 2007)
Personiskie rekordi
Tāllēkšana	6,92 m
Trīssoļlēkšana	14,12 m
Infokaste atjaunota 2012. gada 27. jūnijā.
Medaļas Pasaules čempionāts Sudrabs Tegu 2011 Tāllēkšana Eiropas čempionāts Zelts Barselona 2010 Tāllēkšana Eiropas čempionāts U-23 Bronza Amsterdama 2001 Tāllēkšana Bronza Bidgošča 2003 Trīssoļlēkšana

Ineta Radēviča (dzimusi 1981. gada 13. jūlijā Krāslavā) ir bijusī latviešu vieglatlēte, startējusi tāllēkšanas un trīssoļlēkšanas sacensībās. Viņa ir 2010. gada Eiropas čempione tāllēkšanā, kā arī 2011. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvēja. Trīs gadus pēc kārtas (2010—2012) tikusi atzīta par gada labāko Latvijas sportisti. Vairākus gadus pēc aktīvās sporta karjeras beigām viņas 2012. gada analīzēs tika konstatēts dopings^[2] un sportiste tika diskvalificēta, rezultāts anulēts.

Pēc sportistes karjeras beigām bijusi sporta žurnāliste Latvijas Televīzijā. No 2017. gada marta līdz 2018. gada novembrim — Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidente.^[3] Precējusies ar Krievijas hokejistu Pjotru Sčastļiviju.

Vieglatlētikā sākusi trenēties 10 gadu vecumā pie savas mātes Innas Radēvičas.^[4] Sākumā trenējusies septiņcīņā, taču 1999. gadā 17 gadu vecumā pārgāja uz tāllēkšanu.^[5] Pēc pirmajiem panākumiem starptautiskā arēnā (bronzas medaļa 2001. gada Eiropas U-23 čempionātā tāllēkšanā) I. Radēviča devās studēt uz ASV, kur uzvarēja divos NCAA koledžu čempionātos, pārstāvot Nebraskas Universitāti (2003, 2004). Piedalījās 2004. gada Olimpiskajās spēlēs Atēnās, kur izcīnīja 20. vietu trīssoļlēkšanā un 13. vietu tāllēkšanā.

I. Radēvičas pirmā trenere bija māte Inna Radēviča. Vēl ir trenējusies pie Ludmilas Olijares, Aleksandra Čumakova, Viktora Lāča, Jurija Volkenšteina, savukārt karjeras pēdējos gados — pie Jevgeņija Terovanesova.

2008.—2009. gadā I. Radēviča nepiedalījās sacensībās, jo šajā laikā viņai piedzima bērns. Pēc mazuļa piedzimšanas atsāka profesionāli trenēties un 2010. gada vasarā viņai izdevās sasniegt ievērojamāko rezultātu tobrīdējā sportistes karjerā: uzstādot jaunu Latvijas rekordu (6,92 m), kļūt par 2010. gada Eiropas čempioni tāllēkšanā,^[6][7] kvalifikācijā viņa uzrādīja rezultātu 6,72 m, kas viņu ierindoja 4. vietā.^[8] Vēl viņa bija pieteikta startam trīssoļlēkšanā,^[9] taču neizgāja uz starta kvalifikācijas sacensībās, kas norisinājās dienu pēc čempiones titula izcīnīšanas tāllēkšanā.^[10]

2010. gada 23. decembrī I. Radēviča tika atzīta par 2010. gada labāko Latvijas sportisti.^[11][12][13]

2011. gada jūnijā sportiste atzina, ka varētu beigt karjeru pēc 2012. gada Londonas olimpiskajām spēlēm.^[14]

2011. gada Pasaules čempionātā Dienvidkorejas pilsētā Tegu I. Radēviča ieguva bronzas medaļu tāllēkšanā, pēdējā lēcienu sērijā uzrādot savu sezonas labāko rezultātu 6,76 m.^[15] Šis panākums bija pirmā medaļa Pasaules čempionātā Latvijai kā neatkarīgai valstij un tikai otrā medaļa vispār latviešu sportistiem (1983. gadā pie medaļas šķēpa mešanā tika Dainis Kūla). 2017. gadā, pēc tam, kad Krievijas sportiste Olga Kučerenko tika diskvalificēta par dopinga lietošanu, I. Radēviča saņēma čempionāta sudraba medaļu.

2011. gada 22. decembrī I. Radēviča otro reizi tika atzīta par gada labāko Latvijas sportisti.

2012. gada Eiropas čempionātā viņa ierindojās 6. vietā ar 6,55 metrus tālu lēcienu.^[17] 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs viņa sākotnēji izcīnīja 4. vietu ar sezonas labāko rezultātu 6,88 m, tikai par 1 cm atpaliekot no bronzas medaļu izcīnījušās ASV sportistes Dženejas Deločas,^[18] bet 2019. gada 10. maijā tika paziņots, ka Radēviča oficiāli diskvalificēta no Londonas olimpiskajām spēlēm,^[19] līdz ar to zaudējot šo panākumu. Viņas organismā atrastas anaboliskā steroīda oksandrolona pēdas.^[19] Līdz diskvalifikācijai tas bija sportistes otrs labākais rezultāts karjerā. Laikā no 2010. līdz 2012. gadam viņa sezonas labāko rezultātu sasniedza sezonas lielākajās sacensībās. Radēviča tika izraudzīta par Latvijas karognesēju Olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā.^[20] Par sasniegumiem sportā ticis piešķirts IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.^[21]

2012. gada 21. decembrī I. Radēviča trešo gadu pēc kārtas saņēma Latvijas Gada balvu sportā kā gada labākā sportiste un LTV7 speciālbalvu par atsaucīgumu žurnālistiem. Saņemot balvu kā labākā sportiste, viņa paziņoja par karjeras beigšanu.^[22]

2018. gada novembrī tika ziņots, ka 2012. gada Londonas olimpisko spēļu laikā veiktajās analīzēs konstatēts dopings,^[2] taču pati I. Radēviča apzinātu aizliegto vielu lietošanu ir noliegusi.^[23] Saistībā ar šo notikumu divas dienas vēlāk viņa atkāpās no Vieglatlētikas savienības prezidentes amata,^[24] bet 2019. gada augustā IAAF sportistei piesprieda formālu divu gadu diskvalifikāciju un rezultāts tika anulēts.

I. Radēviča ir dzimusi 1981. gada 13. jūlijā Krāslavā. Viņas māte Inna Radēviča ir bijusī barjerskrējēja, tāllēcēja (personiskais rekords 6,18 m) un vieglatlētikas trenere, savukārt tēvs Valērijs Radēvičs ir bijušais sprinteris,^[16] viņam pieder Latvijas rekords 4×200 metru stafetē,^[25][26] kā arī viens no labākajiem rezultātiem 100 m distancē Latvijas vieglatlētikas vēsturē (10,3 s, 1975. gads).^[27]

Izglītību ieguvusi Krāslavas Varavīksnes vidusskolā, mācījusies Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Sporta un veselības nodaļā, taču studijas nepabeidza.^[16] 2001. gadā devusies uz ASV, kur sākumā studējusi Vičitas Universitātē,^[28] vēlāk absolvējusi Nebraskas Universitāti ar bakalaura grādu ekonomikā.^[16][29] Diplomātijas akadēmijā Maskavā studējusi starptautiskās attiecības.^[30]

Pirms 2004. gada vasaras olimpiskajām spēlēm I. Radēviča kļuva populāra, pozējot kaila žurnālam Playboy (speciālajā Olimpisko spēļu izdevumā).^[31]

2003. gadā I. Radēviča apprecējās ar vieglatlētu un savu treneri Viktoru Lāci, bet 2005. gadā viņi izšķīrās.^[32] Pašlaik I. Radēviča ir precējusies ar Krievijas hokejistu Pjotru Sčastļiviju,^[33] viņiem ir dēls^[34] un meita.^[35] Lai gan viņa bija izpildījusi normatīvu dalībai tāllēkšanā, 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Pekinā viņa nepiedalījās, jo gaidīja bērnu.^[36]

Disciplīna	Rezultāts	Datums	Vieta	Piezīmes
Tāllēkšana	6,92 m	2010. gada 28. jūlijs	Barselona, Spānija	Latvijas rekords
Tāllēkšana (telpas)	6,67 m	2007. gada 2. marts	Birmingema, Apvienotā Karaliste
Trīssoļlēkšana	14,12 m	2004. gada 21. augusts	Atēnas, Grieķija
Trīssoļlēkšana (telpas)	13,72 m	2004. gada 28. februāris	Maskava, Krievija

Gads	Sacensības	Norises vieta	Vieta	Disciplīna	Rezultāts
Pārstāvētā valsts:  Latvija
1999	Eiropas čempionāts U-20		Tāllēkšana	17. vieta	5,70 m
2000	Pasaules čempionāts junioriem	Santjago, Čīle	Tāllēkšana	14. vieta	5,93 m
	Eiropas kausa 2. līga	Kauņa, Lietuva	Trīssoļlēkšana	5. vieta	12,80 m
	Latvijas čempionāts	Latvija	Tāllēkšana	1. vieta
2001	Eiropas čempionāts U-23	Amsterdama, Nīderlande	Tāllēkšana	3. vieta	6,70 m
	Latvijas čempionāts	Latvija	Trīssoļlēkšana	1. vieta
2002	Eiropas kausa 1. līga	Sevilja, Spānija	Tāllēkšana	5. vieta	6,06 m
	Eiropas kausa 1. līga	Sevilja, Spānija	Trīssoļlēkšana	5. vieta	13,36 m
2003	Eiropas kausa 2. līga	Orhūsa, Dānija	Tāllēkšana	1. vieta	6,45 m
	Eiropas kausa 2. līga	Orhūsa, Dānija	Trīssoļlēkšana	1. vieta	13,70 m
	Eiropas čempionāts U-23	Bidgošča, Polija	Trīssoļlēkšana	3. vieta	14,04 m
	NCAA	ASV	Trīssoļlēkšana	1. vieta	13,93 m
2004	Pasaules čempionāts telpās	Budapešta, Ungārija	Tāllēkšana	20. vieta	6,37 m
	NCAA	ASV	Trīssoļlēkšana	1. vieta
	Olimpiskās spēles	Atēnas, Grieķija	Tāllēkšana	13. vieta	6,53 m
	Olimpiskās spēles	Atēnas, Grieķija	Trīssoļlēkšana	20. vieta	14,12 m
2005	Eiropas čempionāts telpās	Madride, Spānija	Tāllēkšana	5. vieta	6,58 m
	Eiropas kausa 2. līga	Tallina, Igaunija	Tāllēkšana	1. vieta	6,80 m
	Latvijas čempionāts	Latvija	Tāllēkšana	1. vieta
	Pasaules čempionāts	Helsinki, Somija	Tāllēkšana	21. vieta	6,18 m
2006	Pasaules čempionāts telpās	Maskava, Krievija	Tāllēkšana	5. vieta	6,54 m
	Eiropas kausa 1. līga	Prāga, Čehija	Tāllēkšana	4. vieta	6,22 m
	Latvijas čempionāts	Latvija	Tāllēkšana	1. vieta
2007	Eiropas čempionāts telpās	Birmingema, Apvienotā Karaliste	Tāllēkšana	8. vieta	6,40 m
2008	Pasaules čempionāts telpās	Valensija, Spānija	Tāllēkšana	6. vieta	6,54 m
2010	Eiropas čempionāts	Barselona, Spānija	Tāllēkšana	1. vieta	6,92 m
2011	Pasaules čempionāts	Tegu, Dienvidkoreja	Tāllēkšana	2. vieta	6,76 m
2012	Eiropas čempionāts	Helsinki, Somija	Tāllēkšana	6. vieta	6,55 m
	Olimpiskās spēles	Londona, Apvienotā Karaliste	Tāllēkšana	DSQ (4. vieta)	DSQ (6,88 m)

Gads	Tāllēkšana			Trīssoļlēkšana
	Rezultāts	Vieta	Datums	Rezultāts	Vieta	Datums
1996	5,39 m
1997	5,36 m			10,85 m
1998	5,59 m			11,78 m
1999	5,90 m			12,64 m
2000	6,33 m	Daugavpils, Latvija	2000. gada 27. maijs	6,33 m	Daugavpils, Latvija	2000. gada 27. maijs
2001	6,12 m			13,14 m
2002	6,26 m			13,37 m
2003	6,70 m	Bidgošča, Polija	2003. gada 19. jūlijs	14,04 m	Bidgošča, Polija	2003. gada 20. jūlijs
2004	6,53 m	Atēnas, Grieķija	2004. gada 25. augusts	14,12 m	Atēnas, Grieķija	2004. gada 21. augusts
2005	6,80 m	Tallina, Igaunija	2005. gada 19. jūnijs
2006	6,44 m	Hanija, Grieķija	2006. gada 17. jūlijs	13,43 m	Modēna, Itālija	2006. gada 20. maijs
2007	6,35 m	Doha, Katara	2007. gada 11. maijs
2008	6,66 m	Soči, Krievija	2008. gada 28. maijs	13,71 m	Maskava, Krievija	2008. gada 10. jūnijs
2010	6,92 m	Barselona, Spānija	2010. gada 28. jūlijs	13,89 m	Lisabona, Portugāle	2010. gada 12. jūnijs
2011	6,76 m	Tegu, Dienvidkoreja	2011. gada 28. augusts
2012	6,88 m	Londona, Apvienotā Karaliste	2012. gada 8. augusts

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ineta Radēviča.

• Olympedia profils (angliski)
• LOK profils
• Munzüger Sport profils (vāciski)
• World Athletics profils (angliski)
• Trach and Field vieglatlētes profils (angliski)
• Dimanta līgas profils (angliski)
• Latvijas vieglatlēta(-es) profils
• LVS profils
• Tilastopaja profils^{[novecojusi saite]} (angliski)
• Radeviča: "Par medaļu domāju, taču ne zelta"
• Nebraskas Universitātes profils Arhivēts 2012. gada 5. novembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)

s d l Latvija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 2012. gada vasaras olimpiskās spēles Cīņa Vīrieši Armands Zvirbulis Sievietes Anastasija Grigorjeva Džudo Jevgeņijs Borodavko • Konstantīns Ovčiņņikovs Galda teniss Matīss Burģis Modernā pieccīņa Vīrieši Deniss Čerkovskis Sievietes Jeļena Rubļevska Peldēšana Vīrieši Uvis Kalniņš Sievietes Gabriela Ņikitina Smaiļošana un kanoe airēšana Krists Straume un Aleksejs Rumjancevs Riteņbraukšana BMX Vīrieši Māris Štrombergs • Edžus Treimanis • Rihards Veide Sievietes Sandra Aleksejeva Šoseja Aleksejs Saramotins Svarcelšana Artūrs Plēsnieks Šaušana Afanasijs Kuzmins Vieglatlētika Vīrieši Mareks Ārents • Edgars Eriņš • Dmitrijs Jurkevičs • Igors Kazakevičs • Ainārs Kovals • Jānis Leitis • Arnis Rumbenieks • Zigismunds Sirmais • Igors Sokolovs • Māris Urtāns • Vadims Vasiļevskis • Valērijs Žolnerovičs Sievietes Aiga Grabuste • Lauma Grīva • Laura Ikauniece • Poļina Jeļizarova • Dace Lina • Līna Mūze • Sinta Ozoliņa-Kovala • Madara Palameika • Agnese Pastare • Ineta Radēviča Vingrošana Dmitrijs Trefilovs Volejbols Pludmales volejbols Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš • Aleksandrs Samoilovs un Ruslans Sorokins Īrijas sastāvā Airēšana Sanita Pušpure Islandes sastāvā Handbols Aleksandrs Pētersons

s d l Latvija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 2004. gada vasaras olimpiskās spēles Burāšana Vita Matīse Cīņas sports Grieķu-romiešu cīņa Igors Kostins Džudo Vsevolods Zeļonijs Kanoe airēšana Dagnis Vinogradovs Modernā pieccīņa Vīrieši Deniss Čerkovskis Sievietes Jeļena Rubļevska Peldēšana Vīrieši Guntars Deičmanis • Andrejs Dūda • Romans Miloslavskis • Pāvels Murāns Sievietes Agnese Ozoliņa Riteņbraukšana Šoseja Andris Naudužs • Romāns Vainšteins Svarcelšana Viktors Ščerbatihs Šaušana Afanasijs Kuzmins Vieglatlētika Vīrieši Aigars Fadejevs • Jānis Karlivāns • Modris Liepiņš • Voldemārs Lūsis • Dmitrijs Miļkevičs • Staņislavs Olijars • Ēriks Rags • Vadims Vasiļevskis Sievietes Valentīna Gotovska • Ilze Gribule • Anita Liepiņa • Jeļena Prokopčuka • Ineta Radeviča • Dace Ruskule • Ieva Zunda Vingrošana Jevgeņijs Saproņenko • Igors Vihrovs