Griesti
Griesti ir norobežojošās konstrukcijas apakšējā daļa, kas norobežo telpu no augšas.[1] Griesti var būt nepastarpināti pārseguma apakšējā daļa, vai arī piekarami, kas veidoti ar īpašu konstruktīvu elementu palīdzību.
Celtniecībā griestu funkciju telpās visbiežāk sāk pildīt dzelzsbetona plāksne, kas kalpo par stāvus sadalošu elementu. Tādā veidā tās apakšējā daļa kļūst par griestiem, bet augšējā par nākamā stāva grīdu. Bez stāvus sadalošās funkcijas griesti pilda arī lustru, aizkarstieņu, dūmu un kustību sensoru, novērošanas videokameru u.c. balsta funkciju.
Dekorēšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tā kā celtniecības gaitā ne vienmēr var nodrošināt plātņu gludu savienojumu, pēc objekta nodošanas var novērot nelīdzenumus un plātņu izvirzījumus griestu virsmā. Šādu defektu likvidēšanai tiek izmantotas dažādas metodes.
Griestu dekorāciju veidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zīmējums uz griestiem var izdaiļot interjeru un noslēpt griestu defektus, kā arī vizuāli koriģēt telpas izmērus. Jaunākās tehnoloģijas ļauj izgreznot griestus ne tikai ar zīmējumiem, bet arī ar fotogrāfijām.
Griesti ar 3D efektu parastā apgaismojumā izskatās kā parasti griesti ar spilgtu attēlu, bet, apgaismojot tos ar BLB-spuldzēm, tie kļūst telpiski un ļauj nodot panorāmas ainavu sīkākās detaļas. Šādu efektu nodrošina kubiskā klājuma un augstas izšķirtspējas fluorescento pigmentu apvienojums.
Āda ir neparasts un stilīgs griestu apdares veids. Nav nepieciešams ar ādu apklāt visu griestu laukumu. Var izcelt kādu atsevišķu detaļu vai zonu. Ādas klājumu nodrošina plāksnes ar vinila pamatni, piesūcinātas ar organiskām vielām. Plāksnēm var būt dažāda nokrāsa un faktūra, ar unikāliem telpiskiem iespiedumiem, apgleznojumiem, zīmējumiem u.c.
Koka griestus var izveidot ar dažādu izejmateriālu palīdzību: vienkārši paneļi, izsmalcināts parkets vai rupji dēļi.
Nostiepjamie griesti var būt no auduma vai plēves, ar vai bez šuvēm.
Stikla plātnes vairs neskaitās nepiemērots materiāls griestu apdarē. Dizaineri aktīvi pielieto stiklu gan grīdai, gan griestiem. Iespējams, drīzumā šādi griestu segumi sāks konkurēt ar nostiepjamiem griestiem. Stikla griestu pamatā tiek lietoti droši un ļoti viegli nerūsējošā tērauda profili. Tieši uz tiem tiek stiprinātas stikla plātnes. Plātņu forma var būt visdažādākā, gan kvadrātveida, gan apaļa, gan rombiska u.t.t. Stikla plātnes var efektīvi izskatīties savienojumā ar lāzergravējumiem, iestarpinājumiem, attēliem un apgaismojumu.
Slīpēšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Slīpēšana tiek pielietota gadījumos, kad defekta platība ir neliela. Ar špakteļlāpstiņu defektīvā apgabala virsmu pārklāj ar špakteļmasu, un pēc tās izžūšanas virsma tiek slīpēta un krāsota.
Apklāšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apklāšana tiek izmantota gadījumos, kad defekta laukums ir liels. Tādā veidā griestu nelīdzenā un defektīvā virsma pilnībā tiek apklāta ar gludu materiālu. Par griestu apdares materiāliem visbiežāk tiek izmantoti nostiepjamie griesti, putuplasts, reģipsis, metāls, poliestera audums, PVC, stikla šķiedra, koks u.c.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija.
Šis ar arhitektūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |