Biocenoze (grieķu: βίος(bios) — 'dzīve' un κοινός(koinós) — 'kopējs') ir dzīvo organismu kopums, kas dzīvo vidē ar vienveidīgiem apstākļiem. Runājot par kādu augu sugu kopu, parasti lieto jēdzienu fotocenoze, par dzīvniekiem — zoocenoze, par mikroorganismu — mikrobiocenoze, par sēnēm — mikocenoze. Biocenoze kopā ar tās apdzīvoto biotopu veido bioģeocenozi.
Biocenozē dzīvojošie dzīvnieki un augi ir savstarpēji saistīti. Galvenais faktors, kas veido saites starp biocenozes locekļiem, ir barošanās — biocenozē izveidojušās barošanās saites sauc arī par barošanās ķēdēm. Jebkurā biocenozē izšķir trīs grupu organismus: organisko vielu ražotāji (zaļie augi), organisko vielu patērētāji (augēdāji, gaļēdāji un visēdāji) un organisko vielu noārdītāji (sliekas, baktērijas un pelējuma sēnes). Normālos apstākļos augu un dzīvnieku daudzums biocenozē ir salīdzinoši pastāvīgs, jo biocenozēs notiek dzīvnieku skaita regulēšanās.
