Baotou

Baotou / Bugata 包头 / ᠪᠤᠭᠤᠲᠤ
prefektūras līmeņa pilsēta
Baotou / Bugata Rādīt kartē "Ķīna" Baotou / Bugata Rādīt kartē "Iekšējā Mongolija"
Koordinātas: 40°38′41″N 109°52′27″E / 40.64472°N 109.87417°E / 40.64472; 109.87417Koordinātas: 40°38′41″N 109°52′27″E / 40.64472°N 109.87417°E / 40.64472; 109.87417
Valsts	Ķīna
Autonomais reģions	Iekšējā Mongolija
Rajoni; apriņķi; hošunu	7; 3; 4 Hundluna Dunhe Cjinšaņa Šuguja Bajanobo Dzjujuaņa ----------- Gujana ----------- Tumeda Darhanmūmjangana
Platība
• prefektūras līmeņa pilsēta	27 768 km2
• urbānā teritorija	885 km2
Iedzīvotāji (2017. gadā)
• prefektūras līmeņa pilsēta	2 650 364
• vieta	43
• blīvums	95,4/km²
• urbānā teritorija	1 908 600
Laika josla	Ķīnas laiks (UTC-8)
Mājaslapa	www.baotou.gov.cn
Baotou / Bugata Vikikrātuvē

Baotou (ķīniešu: 包头, piņjiņs: Bāotóu) vai Bugata (mongoļu: ᠪᠤᠭᠤᠲᠤ, Buɣutu) ir prefektūras līmeņa municipalitāte Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā Ķīnas ziemeļos, autonomā reģiona lielākā pilsēta un ekonomiskais centrs. Izvietojusies provinces vidusdaļā Huanhes krastā Gobi tuksneša dienvidos. Robežojas ziemeļos ar Mongoliju, austrumos — ar Ulāncavu un Huhhotu, dienvidos — ar Ordosu, bet rietumos — ar Bajannūru.

Baotou dibināta 1809. gadā. 1923. gadā uzbūvēta Pekinas—Suijuaņas dzelzceļa līnija ar galastaciju Baotou. 1926. gadā izveidots Baotou apriņķis. 1932. gadā Baotou piešķirtas pilsētas tiesības. 1954. gadā pēc Suijuaņas provinces likvidēšanas Baotou iekļāva Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā. Lielākā daļa iedzīvotāju ir haņi, mongoļi ir tikai ap 3%.

Baotou municipalitāte dod 21,3% no Iekšējās Mongolijas ekonomikas pienesuma. Bajanobo raktuves ir viena no pasaules lielākajām retzemju elementu ieguves vietām, 2005. gadā šeit ieguva 45% no pasaules apjoma.^[1] Galvenās ražošanas nozares ir metalurģija un pārtikas rūpniecība.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baotou.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)