Piņjiņs

Piņjiņs (ķīniešu: 拼音, piņjiņs: pīnyīn, izrunā: /pʰín ín/), arī ķīniešu fonētiskais alfabēts, ir oficiāla rakstības sistēma, kā ķīniešu hieroglifus pārvērst vārdos, kas pierakstīti ar latīņu alfabēta burtiem. Šo rakstību izmanto Ķīnā, Malaizijā, Singapūrā un Taivānā. To bieži izmanto Rietumu pasaules cilvēki, lai saprastu ķīniešu valodās rakstītos tekstus. Piņjiņs ir balstīts uz mandarīnu valodas Pekinas dialektu.

• Piņjiņa tabula

• Jeļena Staburova. Kiņiešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā: Teorētiskie un praktiskie aspekti. Riga : "Jaņa Rozes apgads", 2006. 71. lpp.
• Jeļena Staburova. Kiņiešu personvārdu atveide latviešu valodā: elektronisks izdevums. Riga : "Latviešu valodas aģentūra", 2019. 87. lpp.
• Dennis K. Yee. «Comprasion of Pinyin and Wade-Giles Romanizations». In John De Francis. Chinese romanization self-study guide (angļu). Honolulu : The University Press of Hawaii, 2019. 40. lpp. ISBN 9780824881269.

Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

Šis ar Ķīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l