Cjaņluns

Cjaņluns^[1] (ķīniešu: 乾隆, piņjiņs: Qianlong; dzimis 1711. gada 25. septembrī Pekinā, miris 1799. gada 7. februārī turpat) bija Cinu dinastijas Ķīnas imperators (1735—1796). 1796. gadā nodeva varu savam dēlam Jagiņam, tomēr līdz pat nāvei saglabāja milzīgu ietekmi valstī.

Cjaņluns iekļāva Ķīnas teritorijā Sindzjanu (Ķīnas Turkestānu), dominēja Ārējā Mongolijā, ieviesa savu pārstāvi Tibetā utt. (Desmit lielās kampaņas).

Cjaņluns atbalstīja mākslu, izdeva ķīniešu literatūras un mākslas katalogu Siku quanshu (3461 sējumos, 79 093 grāmatās).

Atsauces

↑ Jeļena Staburova. Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2006. 70. lpp. ISBN 978-9984-232-23-2.

Priekštecis:
Joņdžeņs

Ķīnas imperators
1735—1796

Pēctecis:
Jagiņs

Šis ar Ķīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Jeļena Staburova. Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2006. 70. lpp. ISBN 978-9984-232-23-2.

[1]