Vītoli
- Šis raksts ir par vītolu dzimtas augu ģinti. Par citām jēdziena Vītoli nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Vītoli Salix | |
|---|---|
 Sēru vītols (Salix babylonica) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Kārta | Malpīgiju rinda (Malpighiales) |
| Dzimta | Vītolu dzimta (Salicaceae) |
| Ģints | Vītoli (Salix) |
| Iedalījums | |
| aptuveni 400 sugas | |
 Vītoli Vikikrātuvē | |
Vītoli (Salix) ir vītolu dzimtas ģints. Šajā ģintī ietilpst vasarzaļi divmāju koki, kas tiek saukti par vītoliem, un krūmi, kas tiek saukti par kārkliem. Vairums sugu aug ziemeļu puslodes mērenajā joslā. Tikai neliels sugu skaits aug tropu un arktiskajā joslā. Vītolu ģints sugas bieži aug upju vai ezeru krastos.
Daudzas sugas izmanto dekoratīvajos apstādījumos. Vītolu ģints sugas vēsturiski ir izmantotas tautas medicīnā, kā arī aspirīns sākotnēji tika iegūts no vītolu mizas.[1] Klūdziņu kārklu un sarkano kārklu izmanto pinumu veidošanā.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vītolu un kārklu ziedi ir bez kausveida apziedņa, sakopoti stāvās, retāk nokarenās, spurdzēs. Zvīņas ar veselu apmali, reti mazliet robainu. Putekšņlapas ir no 2 līdz 5, retāk 12. Vīrišķās spurdzes tiek sauktas par pūpoliem. Vītoli zied agri pavasarī pirms lapu plaukšanas vai reizē ar to, apputeksnē kukaiņi. Lapas ir veselas, parasti pamīšus. Auglis ir viencirkņa daudzsēklu pogaļa, atveras ar divām vārsnēm. Sēklas ir ļoti sīkas, bez endosperma, ar matiņu pušķi pie pamatnes.
Iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vītolu ģintī ir aptuveni 400 sugas. No tām 19 sugas aug Latvijā.[2] Tās ir šādas:
- ausainais kārkls (Salix aurita)
- baltais vītols (Salix alba)
- blīgzna jeb pūpolvītols (Salix caprea)
- Eiksīnas vītols (Salix euxina)
- klūdziņu kārkls (Salix viminalis)
- Lapzemes kārkls (Salix lapponum)
- ložņu kārkls (Salix repens)
- mellenāju kārkls (Salix myrtilloides)
- melnējošais kārkls jeb mirsīnlapu kārkls (Salix myrsinifolia)
- pelēkais kārkls (Salix cinerea)
- sarkanais kārkls (Salix purpurea)
- smiltāja vītols (Salix daphnoides)
- šķetra (Salix pentandra)
- Štarkes kārkls (Salix starkeana)
- trauslais vītols (Salix ×fragilis, S. alba × S. euxina; syn. S. ×rubens)
- vicu kārkls (Salix triandra)
- vilku kārkls (Salix rosmarinifolia)
- villainzaru kārkls (Salix dasyclados)
- zilganais kārkls jeb divkrāsu kārkls (Salix phylicifolia)
Latvijā kāpu nostiprināšanai vēl tiek kultivēts smaillapu vītols (Salix acutifolia). Latvijā aizsargāmas vītolu sugas ir mellenāju kārkls un zilganais kārkls.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Apsirīnu vai vītola mizu?». diena.lv. Skatīts: 2021. gada 14. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 A. Mauriņš. Meža enciklopēdija. Zelta grauds, 2005.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vītoli.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|