Skaņkalne
| Skaņkalne | |
|---|---|
| vidējciems | |
 Skaņkalnes pareizticīgo baznīca | |
  Skaņkalne | |
| Koordinātas: 57°51′6″N 25°1′57″E / 57.85167°N 25.03250°EKoordinātas: 57°51′6″N 25°1′57″E / 57.85167°N 25.03250°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Valmieras novads |
| Pagasts | Skaņkalnes pagasts |
| Dibināta muiža | 1487. gadā |
| Platība | |
| • Kopējā | 0,955 km2 |
| Augstums | 55 m |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 249 |
| Pasta nodaļa | LV-4215 Mazsalaca |
Skaņkalne (agrāk — Skulberģi un Lībieši) ir ciems Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, pagasta lielākā apdzīvotā vieta. Izvietojies pagasta vidusdaļā Salacas krastā, kas to atdala no Mazsalacas pilsētas, ar ko ciems faktiski saplūdis. Skaņkalnē atrodas bibliotēka, brīvdabas estrāde un veikals. Salacas krastā ciema ziemeļrietumos atrodas 10 m garā, 3,5 m platā un 4 m augstā Lībiešu upurala.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās Skulberģu muižas (Kolberg) centru. Muiža cēlusies no viena arkla zemes, ko mestrs Johans Freitāgs no Loringhofas 1487. gadā dāvinājis Heinriham Kolbergam, no kura cēlies muižas agrākais latviskais nosaukums «Skulberģi». Ciems izaudzis padomju laikā kā kolhoza «Skaņaiskalns» un ciema padomes (vēlāk līdz 2012. gadam — pagasta)[3] centrālais ciemats. Skulberģu pareizticīgo baznīca (darbojusies līdz 1960. gadiem) ir vietējas nozīmes kultūrvēstures piemineklis.[4]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]
|
| ||||||||||||||||||||||||
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Skaņkalni». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ «Paziņojums par Skaņkalnes pagasta pārvaldes likvidāciju». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 2. septembrī.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : A/S Preses nams. 2002. 380. lpp. ISBN 9984-00-436-8.
- ↑ OSP