Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Izskats
Sāmsalas-Vīkas bīskapija (igauņu: Saare-Lääne piiskopkond; vācu: Bistum Ösel-Wiek; lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek; latīņu: Ecclesia Osiliensis) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228. līdz 1560. gadam. Aptvēra daļu no Sāmsalas jeb Sāremā salas un tagadējo Lēnes (Lääne) apriņķi Igaunijā.
Vēsture
- Bīskapiju izveidoja pēc Sāmsalas iekarošanas un apvienošanas ar Leales bīskapiju 1228. gada 1. oktobrī ar bīskapa rezidenci Leālē, kas vēlāk tika pārcelta uz Vec-Pērnavu, Hāpsalu un, visbeidzot, uz Kuresāri (Ārensburgu) Sāmsalā.
- Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā bīskapijas zemes izpostīja Lietuvas un tās sabiedroto (žemaišu, zemgaļu) karaspēks Tranaiša (1263) un Traideņa (1270) vadībā.
- Pēc 1279. gada bīskapijas Doma baznīca (katedrāle) un domkapituls pastāvīgi atradās Hāpsalā.
- Livonijas kara laikā (1558—1582) pēdējais katoļu bīskaps Jānis V fon Minhauzens (Johannes V von Münchhausen) savu bīskapiju pārdeva Dānijas karalim Frederikam II (1560), kura jaunākais brālis Magnuss (Magnus Herzog von Holstein, vēlākais Livonijas karalis) tika ievēlēts par bīskapu.
- 1560. gada maijā Dānijas karalis no Ulriha Bēra atpirka arī Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam.
- Teritoriju apvienošanas nolūkā Dānija iemainīja Polijai-Lietuvai bīskapijas kontinentālo daļu pret to Sāmsalas daļu, kas agrāk piederēja Livonijas ordenim, tādējādi visa Sāmsala un Kurzemes bīskapija kļuva par Dānijas īpašumu.
- Magnuss 1578. gadā apmetās Piltenē kā pēdējais luterticīgais Kurzemes bīskaps.
- 1579. gadā Magnuss padevās Polijas-Lietuvas virskundzībai.
Sāmsalas-Vīkas bīskapi
- Gotfrīds, 1228—29,
- Heinrihs I, 1234—60?
- Hermanis no Bukshevdenas (Hermann I von Buxhoevden vai de Becheshovede), 1262?—85?
- Heinrihs II, 1290—94
- Konrāds I 1297?—1307?
- Hartungs, 1310—21,
- Jēkabs, 1322—37
- Hermanis II no Ozenbriges (von Osenbrügge vai de Osenbrygge), 1338—62
- Konrāds II, 1363—74
- Heinrihs III, 1374—81
- Vinrihs fon Kniprode (Winrich von Kniprode), 1385—1419
- Kaspars Šuvenflugs (Caspar Schuwenflug), 1420—23
- Kristiāns Kubands (Christian Kuband), 1423—32
- Jānis I Šute (Johannes I Schutte), 1432—38
- Ludolfs Grove (Ludolf Grove), 1439—58 (Sāmsalā un Dagdas salā (Hījumā) 1449—57) kopīgi ar
- Johanu II Kreilu (Johann II Creul (Kreuwel)), 1439—57 (1449 Vīkā)
- Jodokus Hēnšteins (Jodokus Hoenstein), 1460—71
- Pēteris Vetberhs (Peter Wetberch), 1471—91
- Jānis III Orgass (Johannes III Orgas (Orgies)), 1492—1515
- Jānis Kīvels (Johannes IV Kyvel (Kievel)), 1515—27
- Georgs fon Tīzenhauzens (Georg von Tiesenhausen), 1527—30
- Reinholds Bukshevdens (Reinhold Buxhoevden), 1532—41, died 1557
- Johans V fon Minhauzens (Johannes V von Münchhausen), 1542—60
- Livonijas Magnuss (Livonijas karalis), 1560—72