Fenilalanīns
Fenilalanīns | |
---|---|
L-fenilalanīna struktūrformula un molekulas modelis | |
Ķīmiskā formula | C9H11NO2 |
Molmasa | 165,19 g/mol |
Blīvums | 1290 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 283 °C |
Viršanas temperatūra | - |
Izoelektriskais punkts | 5,5 |
Fenilalanīns (Phe, 2-amino-3-fenilpropionskābe, C9H11NO2) ir neaizstājamā aminoskābe, kas pieder pie aromātiskajām aminoskābēm.
Atrašanās dabā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ietilpst olbaltumvielu sastāvā, kā arī piedalās daudzos bioķīmiskos procesos. Fenilalanīns cilvēkam obligāti jāuzņem ar pārtiku.
Bioloģiskā nozīme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Organismā no fenilalanīna tiek sintezēta cita aromātiskā aminoskābe - tirozīns, ja tā netiek pietiekami uzņemta ar pārtiku. No fenilalanīna rodas svarīgs biogēnais amīns — feniletilamīns.
Ja fenilalanīna pārvēršanās par tirozīnu organismā ir traucēta ģenētiska defekta dēļ, cilvēks saslimst ar smagu pārmantojamu slimību — fenilketonūriju. Fenilketonūrijas slimniekiem tiek bojāta nervu sistēma fenilalanīna un tā indīgo atvasinājumu pārmērīgas uzkrāšanās dēļ. Šādiem slimniekiem jāievēro speciāla diēta, kas satur pēc iespējas mazāk fenilalanīna.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Fenilalanīns ir viena no aminoskābēm, kas veido sintētisko saldinātāju aspartāmu
|