Neirons
Neirons (grieķu: neuron - dzīsla, nervs; dažreiz tiek saukts arī par neirocītu vai nervu šūnu) ir nervu sistēmas pamatvienība, kas sastāv no šūnas ķermeņa un izaugumiem un vada nervu impulsus. Tās ir elektriski kairināmas šūnas, kuras apstrādā un nodod tālāk informāciju. Mugurkaulniekiem neironi ir smadzeņu un muguras smadzeņu galvenā sastāvdaļa.
Nervu audi sastāv no nervu šūnām jeb neironiem un neiroglijas šūnām. Neironi veido galvas un muguras smadzeņu pelēko vielu un atrodas citos mazākos nervu šūnu sakopojumos — ganglijos. Katrs neirons ir šūna, no kuras atiet viens garš izaugums – mielinizēts aksons, un vairāki mazi – dendrīti. Aksoni var veidoties no dendrītu proksimālās daļas. Šūnas ķermeni jeb centrālo daļu sauc par perikarionu. Formas var būt vārpstveida, zvaigžņveida, maisveida. Neirona diametrs ir 4—135 µm.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Neirons |
Šis ar anatomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |