pensito

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Esperanto

[edit]

Noun

[edit]

pensito (accusative singular pensiton, plural pensitoj, accusative plural pensitojn)

  1. singular past nominal passive participle of pensi

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From pēnsō (“I weigh, ponder”) +‎ -itō (frequentative suffix).

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

pēnsitō (present infinitive pēnsitāre, perfect active pēnsitāvī, supine pēnsitātum); first conjugation

  1. to weigh (out)
  2. to think over, ponder, consider
  3. (fig.) to pay (out)

Conjugation

[edit]
   Conjugation of pēnsitō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present pēnsitō pēnsitās pēnsitat pēnsitāmus pēnsitātis pēnsitant
imperfect pēnsitābam pēnsitābās pēnsitābat pēnsitābāmus pēnsitābātis pēnsitābant
future pēnsitābō pēnsitābis pēnsitābit pēnsitābimus pēnsitābitis pēnsitābunt
perfect pēnsitāvī pēnsitāvistī pēnsitāvit pēnsitāvimus pēnsitāvistis pēnsitāvērunt,
pēnsitāvēre
pluperfect pēnsitāveram pēnsitāverās pēnsitāverat pēnsitāverāmus pēnsitāverātis pēnsitāverant
future perfect pēnsitāverō pēnsitāveris pēnsitāverit pēnsitāverimus pēnsitāveritis pēnsitāverint
passive present pēnsitor pēnsitāris,
pēnsitāre 		pēnsitātur pēnsitāmur pēnsitāminī pēnsitantur
imperfect pēnsitābar pēnsitābāris,
pēnsitābāre 		pēnsitābātur pēnsitābāmur pēnsitābāminī pēnsitābantur
future pēnsitābor pēnsitāberis,
pēnsitābere 		pēnsitābitur pēnsitābimur pēnsitābiminī pēnsitābuntur
perfect pēnsitātus + present active indicative of sum
pluperfect pēnsitātus + imperfect active indicative of sum
future perfect pēnsitātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present pēnsitem pēnsitēs pēnsitet pēnsitēmus pēnsitētis pēnsitent
imperfect pēnsitārem pēnsitārēs pēnsitāret pēnsitārēmus pēnsitārētis pēnsitārent
perfect pēnsitāverim pēnsitāverīs pēnsitāverit pēnsitāverīmus pēnsitāverītis pēnsitāverint
pluperfect pēnsitāvissem pēnsitāvissēs pēnsitāvisset pēnsitāvissēmus pēnsitāvissētis pēnsitāvissent
passive present pēnsiter pēnsitēris,
pēnsitēre 		pēnsitētur pēnsitēmur pēnsitēminī pēnsitentur
imperfect pēnsitārer pēnsitārēris,
pēnsitārēre 		pēnsitārētur pēnsitārēmur pēnsitārēminī pēnsitārentur
perfect pēnsitātus + present active subjunctive of sum
pluperfect pēnsitātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — pēnsitā — — pēnsitāte —
future — pēnsitātō pēnsitātō — pēnsitātōte pēnsitantō
passive present — pēnsitāre — — pēnsitāminī —
future — pēnsitātor pēnsitātor — — pēnsitantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives pēnsitāre pēnsitāvisse pēnsitātūrum esse pēnsitārī pēnsitātum esse pēnsitātum īrī
participles pēnsitāns — pēnsitātūrus — pēnsitātus pēnsitandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
pēnsitandī pēnsitandō pēnsitandum pēnsitandō pēnsitātum pēnsitātū

References

[edit]
  • “pensito”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “pensito”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • Félix Gaffiot (1934) “pensito”, in Dictionnaire illustré latin-français [Illustrated Latin-French Dictionary] (in French), Hachette.
Retrieved from "https://en.wiktionary.org/w/index.php?title=pensito&oldid=76653752"