У этой страницы нет
проверенных версий, вероятно, её качество
не оценивалось на соответствие стандартам.
Морфологические и синтаксические свойства
[править]
Основа инфекта: incantā-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
incantō
|
incantor
|
incantem
|
incanter
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
incantas
|
incantāris
|
incantes
|
incantēris
|
incantā
|
incantare
|
| 3 p.
|
incantat
|
incantātur
|
incantet
|
incantētur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
incantāmus
|
incantāmur
|
incantēmus
|
incantēmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
incantātis
|
incantāmini
|
incantētis
|
incantēmini
|
incantāte
|
incantamini
|
| 3 p.
|
incantant
|
incantantur
|
incantent
|
incantentur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
incantābam
|
incantābar
|
incantārem
|
incantārer
|
| 2 p.
|
incantābas
|
incantabāris
|
incantāres
|
incantarēris
|
| 3 p.
|
incantābat
|
incantabātur
|
incantāret
|
incantarētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
incantabāmus
|
incantabāmur
|
incantarēmus
|
incantarēmur
|
| 2 p.
|
incantabātis
|
incantabamini
|
incantarētis
|
incantarēmini
|
| 3 p.
|
incantābant
|
incantabantur
|
incantarent
|
incantarentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
incantābo
|
incantabor
|
—
|
| 2 p.
|
incantābis
|
incantaberis
|
incantāto
|
| 3 p.
|
incantābit
|
incantabitur
|
incantāto
|
| Plur.
|
1 p.
|
incantabimus
|
incantabimur
|
—
|
| 2 p.
|
incantabitis
|
incantabimini
|
incantatōte
|
| 3 p.
|
incantabuntur
|
incantanto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
incantāre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
incantāri
|
| Participium praesentis actīvi
|
incantāns
|
| Gerundium
|
incantandī
|
| Gerundivum
|
incantandus, -a, -um
|
Основа перфекта: incantāv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
incantāvī
|
incantāverim
|
incantāveram
|
incantāvissem
|
incantāverō
|
| 2 p.
|
incantāvisti
|
incantāveris
|
incantāveras
|
incantāvisses
|
incantāveris
|
| 3 p.
|
incantāvit
|
incantāverit
|
incantāverat
|
incantāvisset
|
incantāverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
incantāvimus
|
incantāverimus
|
incantāverāmus
|
incantāvissēmus
|
incantāverimus
|
| 2 p.
|
incantāvistis
|
incantāveritis
|
incantāverātis
|
incantāvissētis
|
incantāveritis
|
| 3 p.
|
incantāvērunt
|
incantāverint
|
incantāverant
|
incantāvissent
|
incantāverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
incantāvisse
|
Основа супина: incantāt-
| Participium perfecti passivi
|
incantātus, -a, -um
|
| Participium futuri activi
|
incantātūrus, -a, -um
|
| Supinum I
|
incantātum
|
| Supinum II
|
incantātū
|
incanto
Глагол, первое спряжение.
Приставка: in-; корень: --.
- # петь (где-л.) (saepiculae — dat. Ap);# произносить заклинание (i. carmen malum LXIIT ap. PM);# зачаровывать, околдовывать, заворожить (aliquem Ap и aliquid H). ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
[править] 
