У этой страницы нет
проверенных версий, вероятно, её качество
не оценивалось на соответствие стандартам.
Морфологические и синтаксические свойства
[править]
Основа инфекта: immunī-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
immuniō
|
immunior
|
immuniam
|
immuniar
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
immunis
|
immunīris
|
immunias
|
immuniāris
|
immunī
|
immunīre
|
| 3 p.
|
immunit
|
immunītur
|
immuniat
|
immuniātur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
immunīmus
|
immunīmur
|
immuniāmus
|
immuniāmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
immunītis
|
immunimini
|
immuniātis
|
immuniāmini
|
immunīte
|
immunimini
|
| 3 p.
|
immuniunt
|
immuniuntur
|
immuniant
|
immuniantur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
immuniēbam
|
immuniēbar
|
immunīrem
|
immunīrer
|
| 2 p.
|
immuniēbas
|
immuniebāris
|
immunīres
|
immunirēris
|
| 3 p.
|
immuniēbat
|
immuniebātur
|
immunīret
|
immunirētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
immuniebāmus
|
immuniebāmur
|
immunirēmus
|
immunirēmur
|
| 2 p.
|
immuniebātis
|
immuniebamini
|
immunirētis
|
immunirēmini
|
| 3 p.
|
immuniēbant
|
immuniebantur
|
immunīrent
|
immunirentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
immuniam
|
immuniar
|
—
|
| 2 p.
|
immunies
|
immuniēris
|
immunīto
|
| 3 p.
|
immuniet
|
immuniētur
|
immunīto
|
| Plur.
|
1 p.
|
immuniēmus
|
immuniēmur
|
—
|
| 2 p.
|
immuniētis
|
immuniemini
|
immunitōte
|
| 3 p.
|
immunientur
|
immuniunto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
immunīre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
immunīri
|
| Participium praesentis actīvi
|
immuniens
|
| Gerundium
|
immuniendi
|
| Gerundivum
|
immuniendus, -a, -um
|
Основа перфекта: immunīv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
immunīvī
|
immunīverim
|
immunīveram
|
immunīvissem
|
immunīverō
|
| 2 p.
|
immunīvisti
|
immunīveris
|
immunīveras
|
immunīvisses
|
immunīveris
|
| 3 p.
|
immunīvit
|
immunīverit
|
immunīverat
|
immunīvisset
|
immunīverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
immunīvimus
|
immunīverimus
|
immunīverāmus
|
immunīvissēmus
|
immunīverimus
|
| 2 p.
|
immunīvistis
|
immunīveritis
|
immunīverātis
|
immunīvissētis
|
immunīveritis
|
| 3 p.
|
immunīvērunt
|
immunīverint
|
immunīverant
|
immunīvissent
|
immunīverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
immunīvisse
|
Основа супина: immunīt-
| Participium perfecti passivi
|
immunītus, -a, -um
|
| Participium futuri activi
|
immunītūrus, -a, -um
|
| Supinum I
|
immunītum
|
| Supinum II
|
immunītū
|
immunio
Глагол, четвёртое спряжение.
Приставка: im-; корень: --.
- размещать в целях укрепления (praesidium T) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
[править] 
