Viktorija (karaliene)
Viktorija jeb Aleksandrīna Viktorija (angļu: Alexandrina Victoria; dzimusi 1819. gada 24. maijā, mirusi 1901. gada 22. janvārī) bija Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karaliene no 1837. gada 20. jūnija līdz 1901. gada 22. janvārim. No 1876. gada 1. maija Viktorija bija arī Indijas imperatore. Apvienotās Karalistes monarha tronī viņa bija 63 gadus, 7 mēnešus un 2 dienas – tajā laikā visilgāk valdījušais monarhs britu vēsturē. Šis laiks vēsturē ir iegājis kā Viktorijas laikmets. Šis periods ir iezīmējies ar industriālām, politiskām, zinātniskām un militārām pārmaiņām Apvienotajā Karalistē, kā arī ar plašu Britu impērijas ekspansiju. Viktorija bija pēdējais Hannoveres dinastijas monarhs Apvienotajā Karalistē.
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimusi 1819. gadā Kensingtonas pilī Londonā karaļa Džordža III ceturtā dēla Eduarda un Saksijas-Koburgas-Zālfeldas princeses Viktorijas ģimenē. Pēc tēva un vectēva nāves 1820. gadā viņu audzināja māte un viņas auditors Džons Konrojs. Viktorija mantoja troni 18 gadu vecumā, būdama konstitucionāls monarhs, Viktorija tiecās iespaidot valdības politiku un ministru izvēles; publiski viņa kļuva par nacionālu ikonu, kuru asociēja ar stingriem personīgās morāles standartiem.
1840. gadā Viktorija apprecēja savu pirmās pakāpes brālēnu Saksijas-Koburgas un Gotas princi Albertu. Viņu bērni ieprecējās daudzās Eiropas karaliskajās un dižciltīgajās ģimenēs. Pēc vīra Alberta nāves 1861. gadā Viktorija ieslīga dziļās sērās un izvairījās no iziešanas sabiedrībā. Viktorijas noslēgtības dēļ īslaicīgi spēkā pieņēmās republikāniskās kustības, bet viņa atguva popularitāti vadīšanas laika otrajā pusē. Viņas zelta un dimanta jubilejas bija publisku svinību laiki.
Viktorija nomira Vaitas salā 1901. gadā. Viņas pēctecis bija Eduards VII no Saksijas-Koburgas un Gotas dinastijas. Viktorija bija pēdējais britu monarhs no Hannoveres dinastijas, viņas mazdēls Džordžs V pretvācu noskaņojuma dēļ izveidoja Vindzoras dinastijas nosaukumu.
Ģimene
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Viktorijas tēvs bija princis Eduards, Kentas un Straternas hercogs, Apvienotās Karalistes valdošā karaļa Džordža III ceturtais dēls. Līdz 1817. gadam Eduarda brāļa meita Velsas princese Šarlote bija vienīgais leģitīmais Džordža III mazbērns. Viņas nāve 1817. gadā izraisīja pēctecības krīzi. 1818. gadā Kentas hercogs Eduards apprecēja Saksijas-Koburgas-Zālfeldas princesi Viktoriju, atraitni ar diviem bērniem ‒ Karlu (1804-1856) un Feodoru (1807-1872) ‒ no pirmās laulības ar Emihu Karlu, otro Leiningenas firstu. Viņas brālis Leopolds bija princeses Šarlotes atraitnis. Kentas hercoga un hercogienes vienīgais 1819. gada 24. maijā
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Viktorija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- «Queen Victoria: The woman who redefined Britain’s monarchy» (angļu). bbc.co.uk.
| Hannoveres dinastijas valdnieks | ||||
|---|---|---|---|---|
| Priekštecis: Viljams IV |
Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karaliene 1837.-1901. |
Pēctecis: Eduards VII | ||
| Priekštecis: amats izveidots |
Indijas imperatore 1876.-1901. |
Pēctecis: Eduards VII | ||
| Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |