Transantarktīdas kalni
Transantarktīdas kalni (angļu: Transantarctic Mountains, spāņu: Montañas Transantárticas) ir Antarktīdu divās daļās sadaloša kalnu grēda, kas stiepjas cauri visam kontinentam no Rosa jūras līdz Vedela jūrai. Sākas Viktorijas Zemē pie Adēra raga un ar dažiem pārrāvumiem stiepjas līdz Kotsa Zemei. Atdala Rietumantarktīdu no Austrumantarktīdas un dalās vairākās patstāvīgās kalnu sistēmās, kas savukārt dalās nelielās grēdās ar saviem nosaukumiem. Augstākās virsotne ir 4528 m augstais Kirkpatrika kalns Karalienes Aleksandras grēdā.
| Transantarktīdas kalni | |
|---|---|
 Kalni Viktorijas Zemes ziemeļos pie Robertsa raga | |
| Kontinents | Antarktīda |
| Atdala | Ritumantarktīdu |
| no | Austrumantarktīdas |
| Garums | 3500 km |
| Platums | 100-300 km |
| Augstākais kalns | Kērkpatrika kalns |
| Augstums | 4528 m |
| Koordinātas | 85°S 175°E / 85°S 175°EKoordinātas: 85°S 175°E / 85°S 175°E |
  Transantarktīdas kalni | |
 Transantarktīdas kalni Vikikrātuvē | |
Vēsture
labot šo sadaļuTransantarktīdas kalnus pirmais 1841. gadā no Rosa jūras puses ieraudzīja Džeimss Ross. Pirmais grēdu šķērsoja Roberts Skots ar biedriem Britu nacionālās antarktikās ekspedīcijas gaitā 1903. gada decembrī tā sauktā "Rietumu pārgājiena" laikā, kad tika atklāts Polārais plato. Grēdu nācās šķērsot, lai sasniegtu Dienvidpolu. Pirmais to izdarīja Ernests Šekltons 1908. gadā pa Bīrdmora glečeru, bet polu tā arī nesasniedza. 1911. gada polu sasniegušajās ekspedīcijās Skots šķērsoja grētu pa Bīrdmora glečeru, bet Roalds Amundsens - pa Aksela-Heiberga glečeru.
Grēdas lielākā daļa palika neizpētīta līdz pat 1950. gadiem, kad oepācijas Highjump un Starptautiskā ģeofizikas gada ietvaros tika veikta aerofotogrāfēšana un detāla kartēšana. Nosaukums "Transantarktiskie kalni" tika rekomendēts 1962. gadā.
Sausajās ielejās no 1969. līdz 1995. gadam kalnu darbojās polārstacija Vanda. Otrā grēdas galā pie Ronnes šelfa ledāja no 1965. līdz 1958. gadam darbojās argentīniešu stacija Sovrala. Kalnu pakājē Rosa jūras krastā darbojas vācu vasaras stacija Gondvana un itāļu Mariocukelli.
Ģeoloģija
labot šo sadaļuTransantarktīdas kalni ir ģeoloģiski ievērojami vecāki par pārējām kontinenta kalnu sistēmām, kas pārsvarā ir vulkāniskas izcelsmes. Grēda izveidojusies pirms apmēram 65 miljoniem gadu agrīnajā kainozojā tektoniska pacēluma rezultātā Rietumantarktīdas rifta veidošanās periodā, deformējoties Antarktīdas prekembrija vairogam. Sastāv galvenokārt no nogulumiežiem uz granīta un gneisa pamatnes.[1]
Ledus no augstākā Austrumantarktīdas ledus vairoga pa vairākiem šļūdoņiem cauri grēdai notek uz Rosa jūras un Rietumantarktīdas ledus vairoga pusi. Šļūdoņi pamatā tek perpendikulāri grēdas asij un sadala to vairākās kalnu sistēmās. Tiek pieļauts, ka daudzi no šiem ledājiem atrodas uz lieliem ģeoloģiskajiem lūzumiem.
Grēdā novērojama arī vulkāniskā aktivitāte. Rosa jūras krastā atrodas vairāki aktīvi vulkāni, ievērojamākie no kuriem ir Erebuss Rosa salā un Melburna kalns Borkgrevinka krastā.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Transantarktīdas kalni.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)