Strasbūra
Strasbūra (elzasiešu: Schdroosburi, franču: Strasbourg), arī Strasburga[2] (vācu: Straßburg) ir pilsēta Francijas austrumos netālu no Vācijas robežas pie Illes ietekas Reinā. Elzasas vēsturiskā galvaspilsēta. Elzasas (Alsace) reģiona un Lejasreinas (Bas-Rhin) departamenta centrs. Vēsturiski pilsēta veidojusies un augusi franču un vācu kultūru savstarpējā mijiedarbībā.
| Strasbūra Strasbourg | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
 Strasbūras vecpilsēta | |||
| |||
  Strasbūra | |||
| Koordinātas: 48°35′4″N 7°44′55″E / 48.58444°N 7.74861°EKoordinātas: 48°35′4″N 7°44′55″E / 48.58444°N 7.74861°E | |||
| Valsts |
 Francija | ||
| Reģions | Elzasa | ||
| Departaments | Lejasreina | ||
| Dibināta | romiešu laikos | ||
| Citi nosaukumi |
Schdroosburi (elzasiešu) Straßburg (vācu) | ||
| Administrācija | |||
| • Mērs | Rolāns Rjē | ||
| Platība | |||
| • sauszeme | 78,26 km2 | ||
| Maks. augstums | 151 m | ||
| Min. augstums | 132 m | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • pilsēta | 291 313 | ||
| • blīvums | 3 488/km² | ||
| • urbānā teritorija | 440 264 | ||
| • aglomerācija | 638 670 | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Tālruņu kods | 0388, 0390, 0368 | ||
| Mājaslapa | strasbourg.eu | ||
 Strasbūra Vikikrātuvē | |||
Strasbūra ir Eiroparlamenta, Eiropas Padomes un Eiropas Cilvēktiesību tiesas mītnes vieta. Strasbūrā atrodas franču-vācu TV tīkla Arte galvenā mītne.
Vēsture
labot šo sadaļuStrasbūra dibināta kā romiešu pilsēta Argentorāte (Argentoratum) romiešu Augšgermānijas (Germania Superior) provincē. 357. gadā pie Strasbūras notika Strasbūras kauja starp alemaņiem un romiešiem Jūliāna vadībā. IV gadsimtā tā kļuva par arhibīskapijas centru. Sākot ar V gadsimtu Strasbūru iekaroja alemaņi, huņņi un, visbeidzot, franki, kuri nosauca pilsētu mūsdienu vārdā.
842. gadā Strasbūrā tika uzrakstīts Strasbūras zvērests, kurā pirmoreiz vēsturē bez latīņu un ģermāņu valodām parādās teksts franču valodā. 923. gadā Strasbūra nokļuva Svētās Romas impērijas sastāvā. 1332. gadā pilsētas iedzīvotāji gāza arhibīskapa varu un deklarēja Strasbūru par republiku. 1439. gadā pabeidza Strasbūras katedrāles būvi, kura tajā laikā bija augstākā celtne pasaulē.
16. gadsimtā Strasbūras brīvpilsētā izplatījās luterisms, kura piekritēji pilsētā nodibināja universitāti. Trīsdesmitgadu kara laikā Strasbūra deklarēja neitralitāti, tomēr 1681. gada septembrī to pēkšņā triecienā ieņēma Francijas karaļa Luija XIV spēki.
1697. gada Risvīkas miera līgums akceptēja Strasbūras iekļaušanu Francijā. Francijas hugenotu oficiālās vajāšanas tomēr netika attiecinātas uz Elzasu, tāpēc Strasbūrā turpināja pastāvēt protestantu universitāte. Tajā mācījās arī Gēte un Herders.
1792. gada 25. aprīlī Klods Žozefs Ružē de Lisls (Claude Joseph Rouget de Lisle) Strasbūrā radīja Marseljēzu.
Pēc 1870.—1871. gada Francijas—Prūsijas kara Strasbūra līdz ar Elzasu un Lotringu tika iekļauta Vācijas Impērijā.
Pēc Pirmā pasaules kara 1919. gadā Strasbūra līdz ar Elzasu un Lotringu bez plebiscīta tika iekļauta Francijā.
Kopš 1979. gada Strasbūra ir Eiroparlamenta mītnes vieta, kaut arī sesijas šeit notiek tikai vienu vai divas reizes mēnesī, bet visa ikdienas darbība notiek Briselē.
2000. gadā tika atklāts islāma radikāļu plāns uzspridzināt Strasbūras katedrāli.
Izglītība
labot šo sadaļuCilvēki
labot šo sadaļuStrasbūrā dzimuši:
- Hanss Arps (Jean Arp, 1886-1966) — mākslinieks
- Mehdi Baala (Mehdi Baala, 1978-) — vieglatlēts
- Hanss Bēte (Hans Bethe, 1906-2005) — fiziķis
- Makss Benze (Max Bense, 1910-1990) — filozofs
- Sebastians Brants (Sebastian Brant, 1457-1521) — satīriķis
- Gistavs Dorē (Gustave Doré, 1832-1883) — mākslinieks
- Ludvigs I (Ludwig I, 1786-1868) — Bavārijas karalis
- Marsels Marso (Marcel Marceau, 1923-) — mīms
- Šarls Minhs (Charles Münch, 1891-1968) — diriģents
- Johaness Taulers (Johannes Tauler, ap1300-1361) — teologs
- Armando Teikseira (Armando Teixeira/Petit, 1976-) — futbolists
- Emīls Valdteifels (Emile Waldteufel, 1837-1915) — komponists
- Arsēns Vengers (Arsène Wenger, 1949-) — futbola treneris
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Populations légales 2021.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 40816. sleja.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Strasbūra.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pilsētas mājaslapa (angliski)