Jūliāns

Dzimis Konstantinopolē dižciltīgā ģimenē. Viņa vectēvs bija imperators Konstancijs Hlors, savukārt tēva brālis imperators Konstantīns. Savas karjeras sākumā bija labs karavadonis un izcīnīja daudzas kaujas Gallijā ar alemaņiem un frankiem. Īpaši tiek atzīmēta viņa uzvara 357. gadā Argentoratas kaujā pret milzīgu alemāņu skaitlisko pārsvaru. 360. gadā Lutēcijā (mūsdienu Parīzē) karaspēks pasludināja Jūliānu par imperatoru un impērijā draudēja izcelties pilsoņu karš. Tomēr iepriekšējais imperators Konstantijs II nomira, pirms abi paspēja satikties, pirms nāves ieceļot Jūliānu par savu likumīgo mantinieku. 363. gadā uzsāka ambiciozu militāro kampaņu pret Sasanīdu valsti Persijā, kur tika nāvējoši ievainots kaujā.

Jūliāns, lai gan dzimis kristiešu ģimenē, bija pēdējais Romas pagānu imperators. Viņš vēlējās atjaunot impērijas kādreizējo varenību, atgriežoties pie senajiem romiešu tikumiem un kārtības. Savā īsajā valdīšanas laikā par valsts reliģiju atjaunoja pagānismu, papildinot to ar neoplatonisma filozofiju. Pagāniskie tempļi tika atjaunoti un tika atgriezti tiem konfiscētie īpašumi. Lai gan 362. gadā Jūliāns izdeva ticības brīvības ediktu, kristiešiem tika atņemtas to iepriekšējās privilēģijas un tie tika atstumti no vadošiem impērijas amatiem. Tomēr atklātas vajāšanas pret tiem netika sāktas. 363. gadā Jūliāns Jeruzalemē mēģināja atjaunot ebreju templi, lai turpinātu izspiest kristietību no impērijas lielākajām pilsētām.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jūliāns.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)