Skautu kustība

 

Skautisma idejas Latvijā no Krievijas atveda latviešu jaunieši, kas Pirmā pasaules kara laikā, atrazdamies bēgļu gaitās Krievijā, iepazinās ar skautisma idejām. Jauniešiem atgriežoties no bēgļu gaitām, 1917. gadā pirmie skautu pulciņi sāka savu darbību Rīgā, Cēsīs un Alūksnē, drīz pēc tam arī Jelgavā un Talsos.

1920. gada 13. septembrī atzīto pasaules skautu organizāciju sarakstā ir arī Latvijas vārds.

1921. gada 6. aprīlī tika reģistrēta Latvijas Skautu centrālā organizācija. Maijā notika LSCO biedru sapulce, kurā tika ievēlēta pirmā Centrālā pārvalde un tās priekšnieks ģenerālis Kārlis Goppers, kurš vēlāk kļuva par pirmo un vienīgo Latvijas skautu prezidentu. Skautu kustība Latvijā strauji attīstījās. Līdz 1940. gadam Latvijā bija notikušas 4. Lielās nometnes, 1933. gadā Latvijā viesojās Roberts Beidens-Pauels, un kā atzinību par savu darbu viņš saņēma 1.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1938. gadā notika skautisma 20 gadu jubilejas parāde, kurā piedalījās 2400 skautu. Pēc 1938. gada datiem Latvijā darbojās 205 skautu vienības, organizācijā kopumā bija 8114 dalībnieki.

No 1925. līdz 1940. gadam Latvijas Skautu centrālā organizācija izdeva savu žurnālu "Ugunskurs". 1926.-1936. gadā žurnāla atbildīgais redaktors bija Edgars Dunsdorfs.

Latvijas Skautu centrālā organizācija vismaz līdz 1935. gadam bija vienīgā organizācija, kuras karogā bija Latvijas lielais ģerbonis, bet otrā puse bija valsts krāsās ar LSCO agrāko ģerboni vidū.^[1]

1940. gadā, kad Latviju okupēja Padomju Savienība, skautu organizācija tika likvidēta. Tiks apcietināti un nošauti skautu prezidents ģen. Goppers un vad. Teodors Baltpurviņš. Daudzi skauti un vadītāji tika apcietināti, nogalināti vai izsūtīti.

1945. gadā latviešu skauti atjaunoja savu darbību trimdā — zemēs, kurās kara beigās nonāca daudzi latvieši. Sākumā latviešu skauti darbojās Vācijā, Beļģijā, Dānijā, Austrijā un Zviedrijā. Latviešiem izceļojot tālāk pasaulē, skautu vienības radās arī citās valstīs — Kanādā, Austrālijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Šajās valstīs joprojām darbojas latviešu skautu vienības. Sākoties Atmodai, Latvijā atdzima arī skautisma idejas, izveidojās Latvijas skautu un gaidu atjaunošanas klubs. Daudz atjaunošanas darbā palīdzēja latviešu skauti un gaidas no ārzemēm, kas turpinājuši savu darbību visus garos okupācijas gadus savās mītnes zemēs.

1990. gadā, apvienojoties Latvijas skautu un gaidu kustībām, tika izveidota Latvijas skautu un gaidu centrālā organizācija (LSGCO).

1993. gadā Pasaules skautu konferencē Taizemē Latvijas skauti tika atjaunoti Pasaules skautu organizācijā (WOSM).

1998. gadā tika izveidota Eiropas skautu un gaidu organizācija.

2008. gadā tika izveidota Latvijas Kristīgo skautu (LKS) organizācija.

2012. gadā LKS tika uzņemta par pilntiesīgu Pasaules neatkarīgo skautu federācijas (World Federation of Independent Scouts — WFIS) biedru.

2017. gadā tika svinēta latviešu skautisma simtgade. Atzīmējot šo notikumu, tika izdota grāmata "Ziemciešu Cilts" par latviešu skautisma vēsturi un no 6. līdz 12. augustam tika organizēta nometne "Simtgades ugunskurs". Nometnē piedalījās 450 dalībnieki no LSGCO, LKS un latviešu diasporas ārzemēs (Amerika, Austrālija, Kanāda un Francija).

 

Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija tika izveidota 1990. gadā, apvienojoties Latvijas skautu un gaidu kustībām.

1993. gadā Pasaules skautu konferencē Taizemē Latvijas skauti tika atjaunoti Pasaules skautu organizācijā^[2] (WOSM). Oficiālo atzīšanas rakstu organizācija saņēmusi 1996. gadā Pasaules skautu konferencē Oslo, Norvēģijā.

Jūras skauti papildus skautu programmai apgūst jūrniecības mākas.

1921.gadā izveidojās pirmie jūras skautu kopi pie Cēsu 2.skautu pulciņa.

1922.gadā izveidojas jūras skautu kops Valmierā u Pie 1.skautu vienības izveidojās 1.jūras skautu kops, bet ilgi nepastāvēja.

1923.gada 23.aprīlī Kom., Leitnants E. Barotājs (jūras skautu inspektors), skautmāsters G . Ābels ( jūras skautu inspektora palīgs) un skautmāsters Miķelis Plēsums ( 1.jūras skautu vienības priekšnieks) nodibina un oficiāli reģistrē Latvijas jūras skautus. ^[3]

1923.gada 6.augustā tika izstrādāti un apstiprināti statūti un pārējā dokumentācija.

Tiek nodibināti pirmie piece jūras skautu pulciņi:  Rīgas 1.jūras skautu vienība 12.jūnijā pie L.K.V.biedrības, skautmāstera G. Ābeļa vadībā  Ventspils 2.jūras skautu vienība, skautu instruktora Rēberga vadībā  Rīgas jūrmalas 3.jūras skautu vienība, 31.maijā,v.k. R.Posseļa vadībā  Liepājas 4.jūras skautu vienība, 6.augustā, v.k.J.Kampes vadībā, bet pulciņš nedarbojās un to 4.oktobrī slēdza un 14.oktobrī numuru piešķīra vācu izcelsmes jūras skautiem askm.Štēbena vadībā  Rīgas 5.jūras skautu vienība, 23.septembrī pie LNJS,deķ.leitnanta Deruma un vienības priekšnieka p.i. vkpn Vilsons. Vienība tika slēgta 1924.g. vadītājām mainot dzīves vietu. 1927.g. 22.martā vienība tika atjaunota, rovera Ķelra vadībā.

Četros darbības gados ir 5 jūras skautu pulciņi, 8 vadītāji un 207 jūras skauti. Septiņas airu laivas un buru laivas. Jūras skauti piedalās kara kuģu “Artilērists” un “Virsaitis” mācību izbraucienos. Jūras skauti labi pārzināja jūrnieku mākas un viņu darbošanās tika atzinīgi novērtēta.

1929.gada 7.aprīlī konferences laikā tika pieņemta starptautiskā jūras skautu forma.

1937.gadā tika izveidots jūras skautu novads. Par tā vadītāju kļuva Rīgas Jūrmalas 3.jūras skautu vienības vadītājs A.Ķiploks.

Tā laika jūras skautu inspektors bija admirālis Teodors Spāde.

Uz 1938.g. ir izveidojušās 19 jūras skautu vienības, tajā skaitā , 4 vācu jūras skautu vienība, viena lietuviešu (Rīgas 11.lietuviešu j.sk.v.) un viena poļu (Rīgas 16.poļu j.sk.v.) jūras skautu vienības.

1940.g. bija dibinātas 22 jūras skautu vienības, 880 biedru/dalībnieku.

1940.gadā skautu un gaidu organizācijas tika likvidētas. Laivas un cita veida inventāru pārņēma komjauniešu organizācija.

1989.gadā sākās pirmie jūras skautu vienības atjaunošanas darbi.

1990. gadā tiek atjaunota Jūrmalas 3. jūras skautu vienība. Vienību atjaunoja vadītājs Aleksandrs Bergins, Jānis Baumanis (Austrālija).

1991. gadā pirmo reizi Latvijas vēsture jūras skautiem pievienojās jūras gaidas, jo periodā pirms 1940.g. nepaspēja izveidot jūras gaidas.

Tika izveidots Jūras skautu novads kurā darbojās 168 skauti, gaidas, mazskauti, guntiņas, roveri, sengaidas, vecskauti un vadītāji. Tā laika novada priekšnieks bija vadītājs Aleksandrs Bergins. Jūras skautu novads aktīvi darbojās līdz 2000.gadam.

Latvijas jūras skauti ir daļa no Pasaules SEA SCOUTS .^[4]

 

Organizācija Latvijas Kristīgie skauti (LKS) ir dibināta 2008. gada 30. decembrī. LKS ir apvienojušās skautu vienības, kuras vēlas savā darbībā balstīties uz kristīgās ticības pamatiem un klasiskajām skautisma tradīcijām.

2012. gada janvārī Madridē, Spānijā, Pasaules neatkarīgo skautu federācijas (The World Federation of Independent Scouts — WFIS) ģenerālās asamblejas laikā LKS tika uzņemta par pilntiesīgu šīs organizācijas biedru.^[5]

Kustība īsteno klasisko skautisma pedagoğiju, integrējot tajā garīgo audzināšanu atbilstoši katoliskās Baznīcas tradīcijai. Organizācija ir dibināta 1998. gadā, oficiāli reğistrēta LR Uzņēmumu reğistrā 2002. gada 2. aprīlī.

"Eiropas skauti un gaidas" ir daļa no starptautiskās "Eiropas skautu un gaidu federācijas", kurā apvienotas skautu organizācijas no 15 Eiropas un Ziemeļamerikas valstīm.