Nikolajs Karamzins (krievu: Николай Михайлович Карамзин; dzimis 1766. gada 12. decembrī, miris 1826. gada 3. jūnijā) bija krievu vēsturnieks un sentimentālisma rakstnieks. Pazīstams kā "Krievijas valsts vēstures" 12 sējumos (История государства Российского, 1803—1826) autors. Pazīstams arī kā krievu valodas reformators, daudzu mūsdienu krievu valodas vārdu, piemēram, впечатление (iepaids), влияние (ietekme) vai трогательный (aizkustinošs) autors. Viens no pirmajiem, kurš sāka lietot burtu Ё krievu valodā.
Dzimis atvaļināta kapteiņa, muižnieka ģimenē, viņa dzimta cēlusies no tatāru augstmaņa Karamurzas (krievu: Кара Мурза). No 1778. gada dzīvoja Maskavā, neilgu laiku dienot armijā. No 1789. līdz 1790. gadam viņš apceļoja Eiropu, caurbraucot bija Rīgā, pieredzēja Francijā Lielās franču revolūcijas notikumus. Atgriežoties no ceļojuma, publicēja ceļojuma aprakstu, iegūdams literāta slavu. Karamzins kļuva par populāru rakstnieku. Iespējams populārākais viņa literārais darbs ir 1792. gadā publicētā novele "Nabaga Liza" (Бедная Лиза).
1803. gadā cars Aleksandrs I piešķīra Karamzinam Krievijas istoriogrāfa amatu un valsts pensiju, rezultātā Karamzins gandrīz pilnībā pārtrauca literāro darbību un pievērsās Krievijas valsts vēstures aprakstīšanai.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nikolajs Karamzins.