Nīkejas impērija

Nīkejas impērija (grieķu: Αὐτοκρατορία τῆς Νίκαιας) ir nosaukums valstij, kas izveidojās Anatolijas ziemeļrietumos pēc tam, kad 1204. gadā krustneši ieņēma Konstantinopoli, un pastāvēja līdz 1261. gadam. Nīkejas impērija bija lielākais un dzīvotspējīgākais no viduslaiku grieķu valsts veidojumiem, tās imperatori turpināja uzskatīt sevi par īstiem Bizantijas valdniekiem.

Αὐτοκρατορία τῆς Νίκαιας Nīkejas impērija 1204 – 1261 Karogs Ģerbonis Situācija Austrumromas impērijā 1214. gadā, 10 gadus pēc Konstantinopoles izlaupīšanas Pārvaldes centrs Valoda(s) grieķu valoda Reliģija gireķu pareizticība Valdība Vēsture  - Dibināta 1204  - Likvidēta 1261

Atšķirībā no Bizantijas impērijas Nīkejas impērija bija diezgan decentralizēta valsts. Neraugoties uz tās nosaukumu, Nīkejai bija tikai galvenā militārā cietokšņa loma.

Nīkejas impērijas ideoloģijai, kā arī tās pastāvīgajai konkurencei ar itāļu-franču (romāņu) valstīm bija nozīmīga loma grieķu nacionālās apziņas pakāpeniskajā pārveidē, bet grieķu valoda kļuva par etniskās identitātes pamatu.