Maskava
- Šis raksts ir par pilsētu. Par upi skatīt rakstu Maskava (upe).
Maskava (krievu: Москва, izrunā: /mɐ'skva/) ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir lielākā pilsēta Eiropā.
| Maskava Москва | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Galvaspilsēta | ||||||||
No augšas uz leju, no kreisās uz labo: Maskavas kremlis un Sarkanais laukums, Kristus Glābēja katedrāle, Lielais teātris, Maskavas Valsts universitāte, Maskavas Starptautisko darījumu centrs, Maskavas upe no Lielā Akmens tilta | ||||||||
| ||||||||
  Maskava  Maskava | ||||||||
| Koordinātas: 55°45′N 37°37′E / 55.750°N 37.617°EKoordinātas: 55°45′N 37°37′E / 55.750°N 37.617°E | ||||||||
| Valsts |
 Krievija | |||||||
| Federālais apgabals | Centrālais federālais apgabals | |||||||
| Platība | ||||||||
| • Kopējā | 2 510 km2 | |||||||
| Iedzīvotāji (2024) | ||||||||
| • kopā | 13 149 000 | |||||||
| • blīvums | 5 239/km² | |||||||
| Laika josla | MSK (UTC+4) | |||||||
| Mājaslapa |
www | |||||||
 Maskava Vikikrātuvē | ||||||||
Maskava pirmo reizi ir pieminēta hronikā 1147. gadā, 14. gadsimtā tā kļuva par Maskavijas, vēlāk par Krievijas caristes galvaspilsētu, no 1918. līdz 1991. gadam Maskava bija Padomju Savienības galvaspilsēta.
Mūsdienās Maskava ir Krievijas politiskais, rūpniecības, kultūras, zinātnes un izglītības, kā arī Krievu pareizticīgās baznīcas centrs. Maskavas kremlis ir Krievijas prezidenta, bet Svētā Danila klosteris — Maskavas patriarha rezidence. Maskavā notiek Federālās sapulces jeb Krievijas parlamenta sēdes. Maskavā ir četras starptautiskas lidostas, deviņas dzelzceļa stacijas un kopš 1935. gada arī metro.
Etimoloģija
labot šo sadaļuMaskavas nosaukums ir cēlies no Maskavas upes nosaukuma. Senkrievu valodā pilsētu sauca par град Москов ("Maskavas upes pilsētu").
Savukārt upes nosaukuma izcelsme ir neskaidra, lai gan pastāv vairākas teorijas par to, kā ir radies Maskavas upes nosaukums. Viena no teorijām apgalvo, ka nosaukums ir cēlies no sensomu valodas, kas nozīmē "tumšs", "duļķains". Pirmās norādes par to, ka šī apdzīvotā vieta ir saukta par Maskavu, datētas ar 1147. gadu, kad Rostovas un Suzdaļas kņazs Jurijs Dolgorukijs aicināja Novgorodas kņazu ciemos uz Maskavu.[1] Dažas[nepieciešama atsauce] versijas par upes un pilsētas nosaukuma Maskava izcelsmi ir saistāmas ar baltu valodu. Ir zināms, ka plašus Austrumeiropas līdzenuma apgabalus kādreiz apdzīvoja baltu ciltis, par ko liecina baltu toponīmi. Arī vārdu Maskava, iespējams, veido divi baltu saknes vārdi, (latgaļu) "mozs" un "kova" vai latviešu valodā "mazās kaujas" vieta.
Vēsture
labot šo sadaļu1156. gadā Kijivas lielkņazs Jurijs Dolgorukijs pavēlēja Maskavas upes krastā uzbūvēt koka nocietinājumu, kas vēlāk kļuva par pamatu Maskavas kremlim.[2] 1237. un 1238. gadā Maskavas cietoksni iekaroja Batuhans. 1319. gadā Zelta Ordas hans Muhameds Uzbek-hans iecēla Maskavas kņazu Juriju kā uzticamu vasali par lielkņazu, tā padarot Maskavu par visas Ziemeļaustrumkrievijas jeb Lielkrievijas politisko centru. Šajā laikā no Vladimiras uz Maskavu pārcēlās Krievijas patriarhs, un Maskava kļuva par Krievijas garīgo un politisko centru. 1480. gadā Maskavas lielkņazs Ivans III pilnībā atbrīvojās no mongoļu-tatāru pakļautības.
No 1610. līdz 1612. gadam tā saukto Lielo juku laikā Maskavu okupēja Polijas-Lietuvas karaspēks. 1612. gadā Kuzma Miņins un kņazs Dmitrijs Požarskis ieradās kopā ar zemessargiem no Ņižņijnovgorodas un atbrīvoja Maskavu un Krieviju. 1712. gadā Krievijas cars Pēteris I pārcēla Krievijas galvaspilsētu uz jaundibināto Sanktpēterburgu. No 1708. gada Maskava bija Maskavas guberņas centrs. 1812. gadā pilsētu okupēja Napoleona karaspēks.
1918. gada 5. martā Ļeņins pārvietoja Krievijas galvaspilsētu uz Maskavu. Kopš 1918. gada Maskava bija Krievijas PSFR galvaspilsēta, bet no 1922. gada 30. decembra — PSRS galvaspilsēta. Otrā pasaules kara laikā Maskavas pievārtē no 1941. gada 2. oktobra līdz 1942. gada 7. janvārim risinājās kauja par Maskavu, kas bija pirmā lielā Vērmahta neveiksme Austrumu frontē.
1991. gadā Maskavā notika Augusta puča izšķirošie notikumi. Pēc PSRS sabrukuma Maskava kļuva par Krievijas Federācijas galvaspilsētu. Maskavā norisinājās 1993. gada Konstitucionālās krīzes galvenie notikumi.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuMaskava atrodas Krievijas rietumos, aptuveni 640 km uz dienvidaustrumiem no Krievijas otras lielākās pilsētas Sanktpēterburgas un 480 km uz austrumiem no Krievijas-Baltkrievijas robežas. Caur pilsētu plūst Maskavas upe, kas ietek Okā, savukārt tā ietek Volgā. Maskava atrodas vidēji 156 m virs jūras līmeņa.
Maskavas upe šķērso Maskavu no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem, veidojot meandrus. Pilsētas robežās upes platums ir 120-200 metri. 1937. gadā tika pabeigta Maskavas kanāla būvniecība. Šis kanāls savienoja Maskavas upi ar Ivaņkovas ūdenskrātuvi, cauru kuru tek Volga.
Pilsētas robeža ar dažiem izņēmumiem tika apstiprināta 1962. gadā. Šī robeža ir 109 km garš ārējais apvedceļš (MKAD, МКАД). Pilsētas kopējā platība ir 1081 km². Aptuveni vienu trešdaļu no platības aizņem zaļā zona. Tajā ir iekļauti aptuveni 100 parki un aptuveni 500 dīķi.
Pilsēta un tās apkārtne, Maskavas apgabals, ir visaugstāk attīstītā un visapdzīvotākā Krievijas daļa.
Klimats
labot šo sadaļu| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gadā |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Abslūtā maksimālā temperatūra (°C) | 8.6 | 8.3 | 19.7 | 28.9 | 33.2 | 34.7 | 38.2 | 37.3 | 32.3 | 24.0 | 16.2 | 9.6 | 38.2 |
| Vidējā augstākā temperatūra (°C) | -4 | -3.7 | 2.6 | 11.3 | 18.6 | 22.0 | 24.3 | 21.9 | 15.7 | 8.7 | 0.9 | -3 | 9.6 |
| Vidējā zemākā temperatūra (°C) | -12.3 | -11.1 | -5.6 | 1.7 | 7.6 | 11.5 | 13.5 | 12.0 | 7.1 | 2.1 | -3.3 | -8.6 | 1.2 |
| Rekordzema temperatūra (°C) | -42.2 | -38.2 | -32.4 | -21.0 | -7.5 | -2.3 | 1.3 | -1.2 | -8.5 | -16.1 | -32.8 | -38.8 | -42.2 |
| Vidējais nokrišņu daudzums (mm) | 42 | 36 | 34 | 44 | 51 | 75 | 94 | 77 | 65 | 59 | 58 | 56 | 691 |
Administratīvais iedalījums
labot šo sadaļuMaskava ir viena no divām Krievijas federālajām pilsētām (otra ir Sanktpēterburga). Kopš 2012. gada Maskava ir sadalīta 12 administratīvos apriņķos (административный округ), kuri sīkāk sadalās rajonos. Maskavas administratīvie apriņķi ir šādi:
|
Demogrāfija
labot šo sadaļuPēc 2002. gada tautas skaitīšanas datiem 84,83% no Maskavas iedzīvotājiem bija krievi, bet lielākās minoritātes bija ukraiņi (2,44%), tatāri (1,60%), armēņi (1,20%), azerbaidžāņi (0,92%), ebreji (0,76%), baltkrievi (0,57%) un gruzīni (0,52%).
Iedzīvotāju skaita izmaiņa
labot šo sadaļu
|
|
|
|
|
Sports
labot šo sadaļu1980. gadā Maskavā norisinājās vasaras olimpiskās spēles.
Maskavā bāzēti trīs hokeja klubi, kuri spēlē Kontinentālajā hokeja līgā. Tie ir Maskavas "Dinamo", Maskavas "CSKA" un Maskavas "Spartak".
Cilvēki
labot šo sadaļuMaskavā dzimuši:
|
|
Sadraudzības pilsētas
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuMaskava ir lielākais transporta mezgls Krievijas Federācijā. Pilsētā atrodas dzelzceļa tīkli. Pilsētu apkalpo piecas lielas komerciālās lidostas, lielākā no tām — Šeremetjevas starptautiskā lidosta.
Atsauces un piezīmes
labot šo sadaļu- ↑ (angliski) Walter Comins-Richmond. «The History of Moscow». Occidental College. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-05-17. Skatīts: 2010-03-03.
- ↑ (angliski) «Russia Engages the World: The Building of the Kremlin, 1156–1516». The New York Public Library. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-10-14. Skatīts: 2010-03-03.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maskava.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- (angliski) The Moscow Guide SunSITE
- Katoļu enciklopēdijas ieraksts (angliski)
- (angliski) Geography of Moscow How Stuff Works