Krasnodara

 

Līdz 18. gadsimta beigām tagadējā Krasnodaras apkaime piederēja Krimas hanistei, kas pēc Kučuk-Kainardžas līguma parakstīšanas kļuva par Krievijas Impērijas vasaļvalsti. 1783. gadā Krievijas Impērijas karaspēks bez kara pieteikšanas okupēja Krimas hanisti. 1783. gada 8. aprīlī Krievijas ķeizariene Katrīna II Lielā izdeva manifestu, kurā pasludināja, ka Krima, Tamaņa un Kubaņa ir pievienotas Krievijas Impērijai.

Pilsētas pirmsākumi meklējami pēc krievu uzvaras Krievu—turku karā 1793. gadā, kad Kubaņas upes krastā uz Osmaņu impērijai piederošās Čerkesijas robežas tika uzbūvēts Jekaterinodaras (‘Katrīnas dāvanas’) cietoksnis. 19. gadsimta 1. pusē Jekaterinodara kļuva par rosīgu kazaku pilsētu. Kopš 1888. gada pilsētā dzīvoja apmēram 45 000 cilvēku, tā bija svarīgs tirdzniecības centrs Dienvidkrievijā. 1897. gadā pilsētā tika atklāts obelisks par godu Kubaņas kazaku 200 gadu valdīšanai Jekaterinodarā.

Krievijas pilsoņu kara laikā pilsēta vairākas reizes nonāca gan balto, gan sarkano rokās. Daudzi Kubaņas kazaki atbalstīja balto kustību un cīnījās pret boļševikiem.

Otrā pasaules kara laikā Krasnodaru no 1942. gada 12. augusta līdz 1943. gada 12. februārim okupēja vācu karaspēks. Ilgstošu kauju laikā pilsētai tika nodarīti ievērojami postījumi. Pēc kara pilsēta tika rekonstruēta un uzbūvēta no jauna.

20. gadsimta 70.-80. gados pilsētas nomalē tika masveidā attīstīti rajoni, kas sastāv no standarta paneļu māju sērijām. 1973. gadā Krasnodaras dienvidaustrumu daļā tika uzbūvēta Krasnodaras ūdenskrātuve, lai nodrošinātu ražošanas un meliorācijas darbību izpildi.

Kopš 90. gadu sākuma daudzām pilsētas ielām tika atgriezti to iepriekšējie nosaukumi. 2004. gadā pilsētai tika pievienotas Kalininas un Paškovskas ciemati. Krasnodaras iedzīvotāju skaita pieaugums galvenokārt ir saistīts ar migrācijas procesiem.

Krasnodaras pilsēta ir sadalīta 4 iekšpilsētas (administratīvajos) apriņķos, kuru pakļautībā ir 5 lauku apriņķi, kuros ietilpst 29 lauku apdzīvotas vietas.

Karte	Apriņkis	Platība, km²	Iedzīvotāju skaits (2022)
	Rietumu	22	↗199 511
	Karasunskas	152	↗306 131
	Prikubanskas	474	↗404 884
	Centrālais	28,5	↗188 818

Krasnodaras aglomerācija ilgu laiku bija viena no nedaudzajām miljonu aglomerācijām Krievijā, kurā bija pilsēta, kas nebija miljonu pilsēta. Aglomerācijas iedzīvotāju skaits tuvojas pusotram miljonam. Krasnodaras aglomerācija ir starpreģionāla, tajā ietilpst vairākas gan Krasnodaras novada, gan Adigejas Republikas teritorijas.

Saskaņā ar 2020. gada tautas skaitīšanas rezultātiem pilsētā dzīvoja šādu tautību pārstāvji — krievi (86,82 %), armēņi (1,88 %), ukraiņi (0,51 %), adigi (0,35 %) un citi.

Krasnodara ir nozīmīgs izglītības centrs. Pilsētā atrodas 15 ģimnāzijas, 5 liceji, 110 vispārizglītojošās un 20 specializētās skolas, kā arī 7 nevalstiskie liceji un skolas.

Pilsētā atrodas vairākās augstākās izglītības iestādes, tostarp:

• Kubaņas Valsts universitāte;
• Kubaņas Valsts Tehnoloģiskā universitāte;
• Kubaņas Valsts Agrārā universitāte;
• Kubaņas Valsts Medicīnas universitāte;
• Krasnodaras Valsts Kultūras institūts;
• Kubaņas Valsts fiziskās kultūras, sporta un tūrisma universitāte;
• Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas Krasnodaras Universitāte;

Vides situāciju Krasnodarā pētnieki raksturo kā saspringtu. Īpaši aktuāla ir atmosfēras piesārņojuma problēma, ko rada autotransports. Pilsētas teritorijās, caur kurām iet galvenie autoceļi, ogļūdeņražu, oglekļa monoksīda, slāpekļa oksīda satura pieļaujamās normas tiek pārsniegtas no 1,5 līdz 7 reizēm.^[5]

2015. gada beigās un 2016. gada sākumā Krasnodarā bija visvairāk reģistrēto automašīnu uz vienu iedzīvotāju starp Krievijas pilsētām. Ja Maskavā šis rādītājs ir 417 automašīnas uz 1000 iedzīvotājiem, tad Krasnodarā — 437 automašīnas. Tranzīta transportam ir liela nozīme vasarā, kad satiksmes plūsma palielinās līdz 2 miljoniem automašīnu.

Arī pilsētas ūdenstilpēm ir augsta antropogēnā slodze. Ūdenī vairākas reizes ir pārsniegtas kaitīgo vielu, tostarp vara savienojumu, dzelzs, naftas ogļūdeņražu, nitrātu, pieļaujamās koncentrācijas.

Krasnodarā dzimuši:

• Andrejs Škuro (Шкуро, 1887–1947), balto kustības ģenerālis Krievijas pilsoņu karā
• Semjons Kirljans (Кирлиан, 1898–1978), Kirljana fotogrāfijas izgudrotājs
• Karens Šahnazarovs (Шахназаров, 1952), kinorežisors ("Mēs no džeza"/Мы из джаза, 1983)
• Genādijs Padalka (Падалка, 1958), kosmonauts
• Anna Ņetrebko (Нетребко, 1971), operdziedātāja
• Sergejs Tivjakovs (Тивяков, 1973), šaha lielmeistars
• Inna Žukova (Жукова, 1986), mākslas vingrotāja
• Margarita Simonjana (Симоньян, 1980), propagandiste

• Katrīnas II piemineklis (Krasnodara)

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krasnodara.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
• Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)